JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, «Progresīvie», «Saskaņa» un LPV — pa vienam

Savukārt «Latvijas attīstībai» (LA), «Apvienotais saraksts» (AS), «Progresīvie», «Saskaņa» un «Latvija pirmajā vietā» (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu — 25,07% — ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS — 8,18%. Vienlaikus «Progresīvie» ieguvuši 7,42% balsu, bet «Saskaņa» — 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. «Suverēnā vara» ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība — 2,28%, «Apvienība Jaunlatvieši» — 2,13%, partija «Stabilitātei» ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, «Centra partija» — 1,72%, «Jaunā konservatīvā partija» saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija «Tauta. Zeme. Valstiskums», kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī «Tautas varas spēks», kas ieguvis 0,34%, un kustība «Par!», kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA — Roberts Zīle un Rihards Kols.

LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS — Reinis Pozņaks, «Progresīvos» — Mārtiņš Staķis, «Saskaņu» — Nils Ušakovs, bet LPV — Vilis Krištopans.

No deviņiem ievēlētajiem EP deputātiem astoņi ir vīrieši, bet viena deputāte ir sieviete. Viens deputāts ir vecumā līdz 40 gadiem, trīs deputāti — vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi — vecumā no 51 līdz 60 gadiem, divi — vecumā no 61 līdz 70 gadiem, savukārt viens deputāts ir vecumā virs 71 gada.

Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 54 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 39 gadi, bet vecākajam — 71 gads. Astoņiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība, bet vienam — vidējā izglītība. Sešu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, savukārt Jūrmalu, Ādažu novadu un Ropažu novadu kā dzīvesvietu norādījuši pa vienam deputātam.

CVK informācija liecina, ka no 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem EP vēlēšanās piedalījās 521 226 jeb 33,82%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas 519 507, bet derīgas zīmes bija 513 727 jeb 98,89%.

Rīgas apgabalā visvairāk balsu — 22,42% — saņēma JV, kam ar 19,04% seko NA, bet 11,98% ieguvusi «Saskaņa». Tikmēr 11,2% ieguvusi partija «Progesīvie», 7,52% — LA, bet LPV ieguvusi 6,18% balsu Rīgas vēlēšanu apgabalā. Savukārt AS ieguvis 6,06% balsu Rīgas apgabalā.

Vidzemē līdere ar 49 789 jeb 28,28% balsu ir JV, kam ar 42 646 jeb 24,22% seko NA. Vidzemē 11,19% ieguva LA, 8,88% — AS, bet 6,57% ieguvuši «Progresīvie». Tikmēr LPV saraksts ieguvis 5,28% atbalstu.

Latgalē EP vēlēšanās vislielākais vēlētāju atbalsts bijis «Saskaņai» — 8392 jeb 17,85% balsu, kurai seko JV ar 7950 jeb 16,91% balsu. Tikmēr 12,5% Latgalē ieguvusi NA, bet 11,49% — LPV. Savukārt LA ieguvusi 7,21%, «Stabilitātei» — 6,02%, AS — 5,59%, bet «Suverēnā vara» Latgalē ieguvusi 5,32% vēlētāju balsu.

Kurzemē visvairāk balsu — 18 324 jeb 27,26% — saņēma NA, savukārt JV ieguvusi 17 406 jeb 25,9% vēlētāju balsu. AS Kurzemē ieguvis 11,77% balsu, LA — 9,8%, LPV — 5,69%, bet «Progresīvie» Kurzemē ieguvuši 5,18% balsu.

Zemgalē visvairāk balsu — 20 964 jeb 27,24% — ticis JV, bet 18 898 jeb 24,56% balsu ieguvusi NA. Tikmēr LA Zemgalē ieguvusi 9,78% balsu, bet AS — 9,26%. «Progresīvie» šajā apgabalā ieguvuši 6,46% balsu, bet LPV — 5,31% balsu.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2019.gadā, JV ieguva 26,24% balsu. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojās «Saskaņa», par kuru balsis atdeva 17,45% vēlētāju, bet par NA toreiz nobalsoja 16,4% vēlētāju. Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) 2019.gadā atbalstīja 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» — 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, «Saskaņa» un NA pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās ieguva pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS — pa vienam.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. EP vēlēšanās 2019.gadā nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014.gada EP vēlēšanās — 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.