Jumis Pro»: 2023.gada tehnoloģiju tendences būs taupība, mākslīgais intelekts un kiberdrošība

Vispārējās inflācijas atnestais izmaksu pieaugums mudinās uzņēmumus Latvijā meklēt iespējas ietaupīt, prognozē Slaidiņš. Tostarp ne tikai uz elektrības vai apkures rēķina, bet arī uz biroja precēm. Tas paātrinās uzņēmumu digitalizāciju un atteikšanos no papīra dokumentu aprites.

Kustība šajā virzienā sākās jau pandēmijas laikā, taču Latvijā vēl notiek visai kūtri. Gada sākumā veiktā aptaujā «Jumis Pro» noskaidroja, ka 93,7% Latvijas uzņēmumu joprojām grāmatvedības dokumentus izdrukā uz papīra, kamēr uz pilnībā digitālu dokumentu apriti pārgājuši vien 6,3%. Tā kā Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumu no 2025.gada ieviest elektronisku rēķinu obligātu izmantošanu uzņēmumu savstarpējā dokumentu apritē un arī sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, komersantiem nāksies nākamajos divos gados šo jautājumu atrisināt.

Risinājumi pieejami jau tagad un to būs vēl vairāk. Kopš dienaskārtībā nozīmīgu vietu ieņem taupības pasākumi, var prognozēt, ka parādīsies aizvien jauni uzņēmumi, kas piedāvās lētas sistēmas elektronisko rēķinu aprites nodrošināšanai.
Pieaugs interese arī par vienkāršas, attālinātas dokumentu apstiprināšanas iespējām, lai atvieglotu dokumentu apriti uzņēmuma darba grupās, prognozē Slaidiņš.

Tāpat paredzams, ka grāmatvedības programmas kļūs aizvien daudzveidīgākas un piedāvās uzņēmumiem vairāk funkciju nekā līdz šim. Parādīsies budžeta veidošanas, prognozēšanas, finanšu analīzes un tamlīdzīgas iespējas. Vienlaikus 2023.gads, vismaz pirmais pusgads, aizritēs kiberdrošības risku zīmē. Kamēr netālu aiz valsts robežām turpināsies karš, komersantiem jābūt gataviem, ka viņi var krist par hakeru grupējumu upuriem. Pat ja nav nekādā veidā piesaistījuši sev uzmanību vai kādam «pārskrējuši ceļu». Vienkārši kara apstākļos var ciest jebkurš mazāk aizsargātais.

Slaidiņš norāda, ka tādēļ komersantiem jāpaaugstina datorsistēmu aizsardzība pret uzlaušanu un jānodrošinās pret interneta vietnes vai digitālā veikala darbības kavēšanu. Maziem uzņēmumiem un biedrībām, kam nav pa spēkam pašiem rūpēties par datorsistēmu drošību, prātīgākais ceļš ir svarīgākās informācijas pārcelšana uz augstām drošības prasībām atbilstošu, sertificētu mākoņpakalpojuma sniedzēja serveri. Tajā dati būs labāk pasargāti, turklāt arī uzbrukuma gadījumā varēs precīzi izsekot, kādu kaitējumu noziedzniekiem izdevies nodarīt.

Globālā līmenī Slaidiņš prognozē, ka izmaiņas skars jaunuzņēmumu jeb startapu vidi. Investori lielāku uzmanību pievērsīs jaunuzņēmumu efektivitātei un spējai pelnīt naudu ar nelieliem ieguldījumiem. Tā kā Eiropas Centrālā banka turpina palielināt aizdevumu procentu likmes un naudas aizņemšanās kļūst dārgāka, ieguldītāji mēģina pieturēt daļu naudas un ieguldīt to mazāk riskantos projektos. Viņi labi apzinās, ka ekonomiskās recesijas gadījumā ieguldītā nauda var aiziet zudumā, tādēļ priekšroka tiks dota stabilākiem, drošākiem startapiem, pat ja tas nozīmēs ievērojami mazāku peļņu.

«Jau 2022.gadā pasaule iepazina vairākus daudzsološus mākslīgā intelekta instrumentus. Sagaidāms, ka radikālu pavērsienu mākslīgā intelekta jomā ienesīs jaunās uzņēmuma «OpenAI» izstrādātas sistēmas, kas būtībā ļauj ikvienam interesentam eksperimentēt ar mākslīgo intelektu un būvēt savus risinājumus,» prognozē Slaidiņš, norādot, ka visdrīzāk 2023.gadā ieraudzīsim aizvien jaunus, pārsteidzošus risinājumus biznesam.