JKP gatava atkāpties no prasības par 500 eiro neapliekamo minimumu 2021.gada budžetā

Preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš norādījis, ka Finanšu ministrija (FM) ir pārstrādājusi savu sākotnējo piedāvājumu, ar kuru paredzēja celt virkni nodokļu. JKP ieskatā, šobrīd FM iet pareizajā virzienā, taču joprojām iztrūkst skaidra piedāvājuma ģimenes pabalstiem, nodokļu sloga mazināšanai mazo un vidējo algu sektorā un pasākumu birokrātijas mazināšanai Valsts ieņēmumu dienesta darbībā. 

«Demogrāfijas jautājums Latvijai ir kritiski svarīgs, tāpēc konservatīvie nākamā gada budžeta kontekstā būtu gatavi atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā piedāvā skaidru atbalstu ģimenēm,» citēts Bordāns.

Tāpat Bordāns paudis bažas, ka FM un premjers, runājot par nodokļu reformu, joprojām izvairās runāt par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazināšanu. Šis jautājums FM informatīvajā ziņojumā faktiski netiek apskatīts.

Ministrs paudis cerības, ka fakts, ka no FM nav piedāvājuma attiecībā uz NĪN samazināšanu, nav saistīts ar to, ka FM vēlas kompensēt pašvaldību ieņēmumu samazinājumu ar ieņēmumu pieaugumu no NĪN. 

Valdība pagājušajā gadā atbalstīja JKP piedāvājumu no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu no 230 eiro līdz 300 eiro un no 2021.gada 1.janvāra paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro.

Jau vēstīts, ka pirmdien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pastāstīja, ka jaunākais FM piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu,

Koalīcija pirmdien ilgi sprieda par FM piedāvājumu nodokļu reformai, kas piedāvā vairākas izmaiņas. Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Kariņa ieskatā tas būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, padarot valsts ekonomiku konkurētspējīgu, palīdzot piesaistīt investīcijas un palielinot jaunu uzņēmumu skaitu.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā. Kariņš skaidroja, ka arī šīs izmaiņas dotu pozitīvu efektu Latvijas konkurētspējai.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem. Kariņš akcentēja, ka Covid-19 laiks parādīja, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sociāli pasargāti.