Jelgavas poliklīnikā darbu sākušas divas mediķes no Ukrainas, abas aktīvi apgūst latviešu valodu

Krievijas iebrukums Ukrainā notiek jau astoto mēnesi. Bēgļu gaitās devušies miljoniem ukraiņu, daļa no viņiem par savu šā brīža mājvietu izvēlējušies Latviju, viņu vidū arī Olena Rešetniaka un Valentīna Kuharčuka. Viņas ir pateicīgas par Latvijas viesmīlību un šeit sākušas dzīvi no jauna — atradušas darbu savā specialitātē Jelgavas poliklīnikā, bērni skolojas vietējās mācību iestādēs, ģimenes cītīgi apgūst latviešu valodu.

Rešetniaka darbu «Jelgavas poliklīnikā» uzsākusi vienā no ģimenes ārsta praksēm. Ārpus darba laika viņa apgūst latviešu valodu un, pieņemot pacientu, jau prot teju skaidrā latviešu valodā iepazīstināt ar sevi. «Komunicēju latviešu valodā, cik protu,» pēc pirmās aizvadītās darba nedēļas poliklīnikā saka ārste, piebilstot — kamēr latviski pilnvērtīga saruna vēl nesanāk, ar pacientiem runā svešvalodā.

Ukrainā Rešetniaka kā ģimenes ārste praktizēja kopš 2012.gada. Dzīvojusi Doņeckas apgabalā, vēlāk pārcēlusies uz Ukrainas rietumiem. Rešetniaka ar ģimeni Latvijā ieradās augusta vidū. Abi viņas bērni ir iejutušies Jelgavas izglītības iestādēs. Atrasts arī mājoklis, atsāktas darba gaitas. Par atgriešanos dzimtenē Rešetniaka patlaban nedomā. «Ukrainā ir palikušas tikai drupas. Elektrība, gāze, ūdens — nekas no tā nav pieejams. Nav iespējams nodrošināt normālus dzīves apstākļus. Būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, līdz šī Ukrainas daļa spēs atgūties,» stāsta Rešetniaka.

Savukārt medicīnas māsa Kuharčuka no Kijivas Jelgavas poliklīnikā strādā kopš aprīļa. Latvija par mītnes zemi izvēlēta, jo meita strādā starptautiskā uzņēmumā, kas darbojas arī mūsu valstī, tāpēc bija cerība, ka vismaz vienam no ģimenes būs iespēja strādāt un nodrošināt pārējos. Ierodoties Latvijā, liels bija pārsteigums par atsaucību un sistēmu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. Kuharčuka priecājas atsākt darbu savā specialitātē.

Arī saziņa ar pacientiem norit veiksmīgi. Ikviens tiek informēts, ka speciāliste ir no Ukrainas, tādēļ nav iebildumu sarunā izmantot krievu valodu. Bet, ja pacientam ir grūtības runāt svešvalodā, nodrošina tulkojumu. «Latviešu valoda ir grūta, taču esmu motivēta to iemācīties,» apņēmīga ir medicīnas māsa. Lai arī Kuharčukai mūsu valsts valodas apguve norit lēnām, ukrainiete priecājas par savu mazdēlu, kurš šobrīd izglītību iegūst vienā no Jelgavas sākumskolām un viņa latviešu valodas prasmes jau ir labā līmenī.

Zinoši un atsaucīgi darbinieki ir liela vērtība. Nav noslēpums, ka Latvijā medicīnas sistēmā ir akūts strādājošo trūkums, tāpēc gandarījums, ka Rešetniakas un Kuharčukas gadījumā bija abpusēja ieinteresētība uzsākt darba gaitas Jelgavas poliklīnikā, uzsver Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.

Jelgavas poliklīnikas pacientu ievērībai: ja pacientam ārstniecības pakalpojumu sniegs medicīnas persona, kas ir Ukrainas iedzīvotājs, tad pirms pakalpojuma saņemšanas pacientu par to informēs. Ja pacientam saziņā ar šo ārstniecības personu būs nepieciešama tulka palīdzība, par to jāinformē Jelgavas poliklīnikas reģistratūras darbinieks pirms pakalpojuma saņemšanas.