Jēkabpilī vairākās nesen rekonstruētajās ielās atklāj neatbilstības projektam

Gada sākumā Pasta un tai piegulošajās Zaļajā un Katoļu ielās veikti četri urbumi asfalta paraugu ņemšanai. Savukārt Neretas ielā veikti divi urbumi — pie satiksmes pārvada pāri Kļavu ielai un pie Neretas un Dolomīta ielu lokveida krustojuma.

Pašvaldībā aģentūrai LETA skaidroja, ka ielas rekonstruētas, īstenojot divus projektus. Projekta «Jēkabpils Daugavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai» kopējie izdevumi ir 3 901 470 eiro, bet projekts «Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu» kopumā izmaksājis 8 232 545 eiro. Abos projektos ģenerāluzņēmējs ir vietējā SIA «Ošukalns».

Atbilstoši līgumam urbšanas darbus un laboratorijas datu analīzi saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veica SIA «Ceļu eksperts». Paņemto paraugu pārbaudēs tika veikta seguma poru satura noteikšana, kārtu biezumu noteikšana, tilpuma blīvuma noteikšana un maksimālā blīvuma noteikšana ar ūdeni. Neretas ielā vienam urbumam papildus tiks veikts riteņu sliežu tests.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Margita Liepiņa aģentūrai LETA klāstīja, ka iegūtie testēšanas dati tika salīdzināti ar projektā iekļautajām prasībām un ceļu specifikāciju. Pārbaudēs konstatēts gan nepietiekams asfalta biezums, gan pārāk liela porainība. 

Atkāpes no normas pēc laboratorijas datu analīzes konstatētas Zaļajā ielā, kur ņemto paraugu kopējais biezums ir par vairāk nekā diviem centimetriem mazāks nekā nepieciešams, savukārt porainība vairākās ielās ir konstatēta vairāk nekā pieļauj attiecīgās normas.

Pašlaik domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) abu objektu būvuzraugiem lūdzis sniegt paskaidrojumu, kāpēc pieļautas atkāpes no projektā prasītajām nomām. Tāpat drīzumā pilsētas saņems neatkarīga būvinženiera viedokli par konstatēto neatbilstību asfalta segumā, un tiks veiktas pārrunas ar būvnieku, meklējot risinājums situācijai. Risinājumi ir dažādi, bet mērķis ir viens — kvalitatīvs ielas segums -, uzsvēra pašvaldībā.

«Ošukalna» sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lapiņa pauda, ka uzņēmums atzīst neatbilstības Zaļajā ielā, un tam iemesls esot asfalta klājēja defekts. 

«Tajā dienā, konkrētajā vietā strādāja nomāts klājējs, kuram tika konstatēts defekts, par ko liecina darba šuve deviņu metru attālumā no urbuma. Šajā vietā var redzēt, ka nomas klājējs ņemts nost un tālāk darbs tika veikts ar mūsu uzņēmuma klājēju. Piefiksējām defektu, bet diemžēl ne tik laicīgi, lai šo problēmu novērstu ieklāšanas darbu laikā,» aprakstīja Lapiņa.

Uzņēmumā uzskata, ka pašlaik ir jānosaka, cik garā posmā ir neatbilstība, un par tās novēršanu atbilstoši līgumam jāvienojas ar pašvaldību. Arī «Ošukalnā» pauž, ka risinājumi šajā situācijā ir dažādi un pie tiem jānonāk, sadarbojoties ar pašvaldību.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka citās ielās ņemto paraugu vidū ir vairāki, kuriem rādītāji pozitīvā nozīmē pārsniedz prasības, piemēram, asfalta kārtu kopējais biezums ir lielāks par nepieciešamo.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem «Ošukalns» 2018.gadā strādāja ar 45,174 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 27,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 79,2% un sasniedza 2,504 miljonus eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Ilzei Nitišai, Aldim Bukam un Ivaram Dāboliņam.

Šis nav pirmais gadījums, kad Jēkabpilī izbūvēto ielu kvalitāte tiek apšaubīta. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2018.gadā Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens» vēstīja, ka asfaltbetona segums Bebru mikrorajona ielās Jēkabpilī ieklāts neatbilstoši iepirkuma prasībām. Segumam vajadzētu būt desmit centimetrus biezam, bet, veicot kontrolurbumus, esot konstatēts, ka tas ir tikai četrus līdz piecus centimetrus biezs.

Toreiz «Ošukalns» valdes loceklis un Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP) norādīja, ka raidījums izplatījis maldinošu informāciju par Bebru mikrorajonā veikto ielu pārbūves kvalitāti. Uzņēmējs uzsvēra, ka ielu rekonstrukcijas darbi veikti atbilstoši normatīviem un izstrādātajam projektam, par ko liecinot arī uzņēmuma saņemtie kvalitātes un būvniecības kontroles dokumenti.