Jēkabpilī plūdu situācija stabilizējusies Krustpils pusē, kreisajā krastā stāvoklis joprojām nestabils

Ragainis stāstīja, ka labais krasts Krustpils pusē ir «pietiekami stabils», tāpēc šīs puses iedzīvotājiem, kuri bija evakuējušies, varētu ļaut atgriezties mājās. Līdz tam gan vēl esot jānoskaidro, vai komunālās saimniecības uzņēmums ir pilnībā gatavs ņemt pretī visus notekūdeņus.

Savukārt upes kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē situācija ir nestabilāka. Lai arī ūdens līmenis ir nedaudz nokrities, tas joprojām ir augsts un joprojām notiek nepārtraukta pilsētu sargājošā dambja stiprināšana.

Vērtējot dambja drošību, Ragainis pauda cerību, ka lielāko risku ir izdevies pārvarēt. Dambis joprojām ir ļoti sliktā stāvoklī, bet, «ja nekās strauji un mežonīgi nemainās», izskatoties, ka dambis būs noturēts.

Pašvaldības politiķis atzina, ka ik pa laikam dambī parādās jaunas sūču vietas, bet stiprināts tas tiekot faktiski visā garumā neatkarīgi no tā, ir vai nav redzētas sūces.

Ragainis stāstīja, ka tagad pilsētā jāsāk domāt par sakārtošanas darbiem tajās teritorijās, kas bija applūdušas un kur tagad ūdens nedaudz atkāpies, piemēram, tiks domāts par ūdens atsūknēšanu, lai cilvēku īpašumi būtu pēc iespējas mazāk cietuši.

Savukārt mācības izglītības iestādēs nedēļas sākumā nenotiek vispār, tostarp arī attālināti, jo sakaros mēdz būt pārrāvumi.

Ragainis atzina, ka kopumā plūdu situācija novadā vēl nav beigusies un joprojām jāgaida, kad sniega un ledus masa aizplūdīs prom no pilsētas, turklāt jāgaida vēl būs iespējamie pavasara plūdi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis Latvijas Radio sacīja, ka situācija Jēkabpilī ir sarežģīta, bet dienestam netrūkst resursu, lai plūdu situācijā pilsētā sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Pēc Baltmaņa sniegtās informācijas, nedēļas nogalē no plūdiem Jēkabpils pusē izglābti 35 cilvēki, kuri sākotnēji nebija atsaukušies aicinājumam evakuēties un pēc palīdzības vērsušies tikai tad, kad situācija jau kļuvusi kritiska.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) TV3 atzīmēja, ka pašlaik krīzes risināšanā pamatā tiek iztikts ar pašvaldības un vietējo uzņēmēju spēkiem, bet gatavi doties palīgā darbos ir arī dažādi iekšlietu dienesti. Pašlaik plašas iekšlietu dienestu iesaistes praktiskajos darbos nav, jo tas, ka notikuma vietā būtu vēl pārdesmit cilvēki, lielu pienesumu nedotu, izteicās politiķis.

Šādās krīzēs galvenais ir pašvaldības vadītājs, kurš strādā teicami, pauda ministrs.

Ministra vērtējumā, nav arī nepieciešams veidot kādu īpašu civilās aizsardzības struktūru šādiem krīžu gadījumiem, jo sarežģītās situācijas iespējams risināt ar jau esošo iekšlietu, pašvaldību un aizsardzības struktūru sadarbību.

Savukārt taujāts, ko varētu uzlabot preventīvai cīņai pret plūdiem nākotnē, Kučinskis pauda, ka derētu uzlabot laika apstākļus prognozes.

Kā ziņots, kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis — 8,92 metri — tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā. Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.