Jauno Skanstē esošo parku nosauc par Skanstes dīķiem

Minēto nosaukumu rosināja piešķirt Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Saskaņā ar komisijas sniegto informāciju, vēsturiski teritorija izmantota mazdārziņiem un lietots nosaukums «Ģimeņu dārziņi Lapeņu kolonija».

Teritorija vēsturiski izmantota kā pilsētas ganības un teritoriju dalījusi dabīgā ūdens tece. Teritorijai identitāte saistīta arī ar militāru nozīmi, kur tiešā tuvumā kara hospitālim iekārtots lauka nocietinājums, kas veidots kā zemes uzbērums un grāvji slēgtā figūrā.

Pašlaik teritorijā dominē ierīkota caurplūstošu dīķu un kanālu sistēma. Līdz ar to vietvārdu komisijā izskanēja ierosinājums apsvērt iespēju līdzvērtīgi Mārupītes tecējumam Māras dīķī veidot parka nosaukumu tieši saistībā ar ierīkotajiem dīķiem, jo vēsturiskā identitāte nedodot iespēju veidot labskanīgu nosaukumu.

Līdz ar to tika rosināts parku saukt Skanstes dīķiem un vienlaicīgi saglabāt arī paralēlu nosaukumu — Skanstes parks.

Kā ziņots, maijā Skanstē atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem — daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Jaunās teritorijas centrālā vieta ir parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā septiņu hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa.

Kā informēja pašvaldībā, brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, skeitparks, kā arī ierīkoti āra trenažieri.

Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi.

Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai, informēja pašvaldībā.

Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā izbūvētas četras jaunas ielas, kuru kopējais garums ir 1972 metri. Jaunajās ielās — Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielā — izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ielām tagad ir jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas. Sistēma sastāv no tradicionālo un zaļo risinājumu kombinācijas — kolektoriem, kas savāc noteces ūdeņus no ielām un īpašumiem, apzaļumotā ievalka, kanāla ar gabiona atbalsta sienu, kanāla parka daļā un dīķi.

Sistēmā paredzēts pastāvīgs ūdens līmenis, kas atbilst šī brīža gruntsūdens līmenim. Lietusgāzes laikā ūdens līmenis paceļas un tad pakāpeniski samazinās, novadot ūdeni pilsētas lietus kanalizācijas tīklā, skaidroja pašvaldībā.

Projekta zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem 1,6 hektāru platībā. Teritorijas apzaļumošana veikta, veidojot pilsētas pļavas un maksimāli saglabājot arī iepriekš augušos kokus. Kopumā iestādīts 881 koks, 571 lapu krūms, 10 202 daudzgadīgās ziemcietes un citi augi, tostarp fitoremediācijas jeb virsūdeņus attīroši augi.

Konstatējot iepriekšējos gados izbūvēto konstrukciju un inženiertīklu nevienmērīgo sēšanos, daļā no projekta teritorijas ir veikta būves konservācija un grunts konsolidācija, kas ilgs aptuveni piecus gadus. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu jau izbūvēto konstrukciju ilglaicību, jo nākotnē projekta teritorijā plānots pabeigt sadzīves kanalizācijas izbūvi un savienošanu ar pilsētas tīklu, norāda pašvaldībā, piebilstot, ka tā regulāri veiks teritorijas un izbūvēto inženiertīklu monitoringu.

Projekts «Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta» īstenots ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums — 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums — 16,5 miljoni eiro.