Jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli plāno ieviest ar nākamo mācību gadu

Piektdien preses konferencē IZM pārstāvji vairākkārt pauda nostāju, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis nodrošināšot «taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita».

Pašlaik naudas apmērs, kas nonāk līdz izglītības iestādei, ir atkarīgs no izglītojamo skaita un pašvaldības lēmuma par valsts budžeta mērķdotācijas pārdali starp skolām. Finansējuma apmēru ietekmē arī izglītības iestāžu piepildījums un izglītības ekosistēma pašvaldībā. Šāda kārtība,  ministrijas vērtējumā, rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī līdzvērtīgu un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem.

Atbilstoši jaunajam  finansēšanas modelim finansējuma apmērs tiks aprēķināts katrai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas. Tas skolām ļaušot saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni, skaidro IZM.

Lai arī tehniski mērķdotācijas pedagogu atalgojumam arī turpmāk tiks virzītas caur pašvaldībām, tomēr tās vairs nevarēs mērķdotāciju pašvaldības skolu tīklā pārdalīt atbilstoši saviem ieskatiem. Ja pašvaldība kā skolas dibinātājs nolems turpināt uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, tai būs jānodrošina proporcionāls finansējums.

Šobrīd pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina «subsidēt» mazākas skolas.

Jaunais finansēšanas modelis nodots testēšanai visām pašvaldībām, lai varētu pilnveidot modeli pirms normatīvā regulējuma izstrādes. 

Ar jauno finansēšanas modeli iepazīstināti arī sociālie un sadarbības partneri. Ņemot vērā nozares ekspertu un pašvaldību sniegto atgriezenisko saiti, IZM ir precizējusi kopējo pedagoģisko likmju aprēķina metodoloģiju, paredzot, ka uz katrām 40 minūtēm mācību stundu tikpat laiku arī citu pienākumu veikšanai, kā arī atbilstoši klases lielumam papildus apmaksātu darba laiku.

Atbilstoši jaunā modeļa  projektam, finansējuma aprēķināšanai tiks izmantots mācību plāna īstenošanai nepieciešamo pedagoģisko likmju skaits, kuru aprēķinam savukārt izmantos Vispārējās izglītības likumā noteikto izglītojamo mācību stundu slodzi nedēļā vienā pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā. Finansējuma aprēķinā uz skolotāju tiks iekļauts mācību stundu skaits nedēļā atbilstoši mācību plānam un attiecīgi paredzētās apmaksātās stundas citiem pienākumiem, fakultatīvās stundas, kā arī papildus apmaksājamās stundas klases audzināšanai un papildus stundas citiem pienākumiem, piemēram, darbu labošanai, gatavošanās mācību stundām, atkarībā no klases lieluma.

Modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases — mazas klases ar mazāk nekā 16 izglītojamiem, vidēja izmēra klases ar 17-24 izglītojamiem, bet lielās klasēs mācītos vairāk nekā 25 izglītojamie. Klases varēs dalīt paralēlklasēs, ja izglītojamo skaits klasē 1.-6.klašu grupā pārsniedz 26 un 7.-12.klašu grupā — 30 izglītojamos klasē. Ja izglītojamo skaits kādā klašu posmā samazināsies un neatbildīs kritērijiem, klases būs jāapvieno atbilstoši kritērijiem, izņemot, ja ir ierobežojumi, saistīti ar izglītības mācību telpu kapacitāti un/vai normatīvajos aktos noteikto higiēnas prasību ievērošanas ierobežojumiem.

Maksimālo skolēnu skaitu klasē nav iecerēts noteikt, taču apņēmusies uzraudzīt «godprātīgu klašu dalīšanu paralēlklasēs», lai izvairītos no gadījumiem, kad papildus klases tiek veidotas papildu finansējuma piesaistei.

IZM piedāvātais finansēšanas modelis paredz klašu dalīšanu grupās atsevišķos priekšmetos, kur tas ir būtiski kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Tāpat tiks ņemts vērā, ka, pieaugot izglītojamo skaitam klasē, pieaug nepieciešamais laiks individuālām konsultācijām un audzināšanas stundām. Papildu finansējums izglītojamo dalīšanai grupās tiks aprēķināts, piemērojot papildus apmaksājamo mācību stundu skaitu atkarībā no klases lieluma, kas attiecīgi tiks iekļauts mācību stundu skaitā pie pedagoģisko likmju aprēķina. Mācību darba organizēšana, proti, izvēle, vai un kādos priekšmetos izmantot dalījumu grupās, būs izglītības iestādes pārziņā.

Atbalsta personāla — pedagoga palīga, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga, logopēda, bibliotekāra, psihologa, karjeras konsultanta — likmju skaitu IZM piedāvā aprēķināt, nosakot likmi uz konkrētu izglītojamo skaitu izglītības iestādē, papildus nosakot klašu posmus, kuros konkrēts atbalsta personāls ir jānodrošina. Atbalsta personāla nominālo atalgojumu noteiks, par pamatu izmantojot normatīvajos aktos noteikto zemāko darba stundas likmi ar 10% palielinājumu.

Modelis paredz, ka 1.-3.klasē tiks finansēts viens pedagoga palīgs uz 60 izglītojamiem, ja to skaits klasē pārsniedz 10 skolēnus. Šāds piedāvājums stiprinās pedagoga palīga lomu, lai jau mācību sākumposmā skolēni, kam ir grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, domā IZM.

Logopēdam tiks finansēta viena likme uz 300 izglītojamiem, bet speciālajam pedagogam, sociālajam pedagogam, psihologam un bibliotekāram — viena likme uz 600 bērniem. Turklāt bibliotekāriem minimālā likme izglītības iestādē tiks noteikta 0,2, bet maksimālā — 2. Karjeras konsultantam plānots finansēt likmi uz 1000 izglītojamiem.

Arī administrācijas atalgojums varētu būt atkarīgs no izglītojamo skaita izglītības iestādē. To plānots aprēķināt, piemērojot koeficientus modelī noteiktajai skolotāja nominālai bruto mēneša darba algai par likmi un koriģējot to uz slodzi ar 40 stundu darba nedēļu.

Direktora vietnieku un metodiķa darba alga tiktu noteikta 85% apmērā no direktora algas. Vienlaikus varētu tikt pieļauts izņēmums izglītības iestādēs ar skolēnu skaitu mazāku par 100, kur direktora vietnieku un metodiķa darba algas koeficients tiktu pielīdzināts skolotāju nominālai bruto mēneša darba algai par likmi un būtu 87% no direktora algas.

Izglītības iestādēs, kur bez vispārējās pamata un vidējās izglītības programmām tiek īstenota arī pirmsskolas izglītības programma, aprēķinot administrācijas algu fondu, tiks ņemts vērā kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādē. Modelī aprēķināto finansējumu proporcionāli sadalīs starp vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas īstenošanu un pirmsskolu.

Finansējumu skolas direktoriem saņems pašvaldība, bet pārējā administratīvā personāla algu fonds varētu tikt novirzīts līdz izglītības iestādei. Pašvaldības saņems un pārdalīs arī atbalsta personāla finansējumu.

IZM piedāvātais modelis paredz arī papildu finansējumu katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā aprēķinātā algu fonda papildus piemaksām pedagogiem individuālās pieejas nodrošināšanai skolēniem, kā arī vērtējot pedagogu un administrācijas profesionālās darbības kvalitāti un citiem atbalsta pasākumiem.

Savukārt par vispārējās vidējās izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu izglītības iestādes varētu saņemt papildu 10% snieguma finansējumu no aprēķinātā pedagogu algu fonda. IZM gan piedāvā sākotnēji snieguma finansējumu piešķirt valsts ģimnāzijām, neizslēdzot, ka nākotnē tam varētu pretendēt jebkura izglītības iestāde pie noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Papildus finansējums tiks piešķirts arī atbalsta pasākumiem speciālās izglītības programmās.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu atalgojumam uz vispārējām pamata un vidējās izglītības programmām tiks aprēķināts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par optimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē, uzsvērts ziņojumā.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.

IZM piedāvātais finansēšanas modelis neietver atalgojumu izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, pedagogu profesionālās pilnveides izmaksas, kā arī finansējumu mācību līdzekļiem, kas tiek piešķirts pēc esošā principa ārpus pedagogu darba samaksas mērķdotācijas.