Jaunajam skolotāju algu modelim 2022./2023.mācību gadam provizoriski būtu nepieciešami papildu 406 miljoni eiro

Viņa norādīja, ka ministrijas aprēķinātā summa sabiedrību noteikti «šokēs», jo tā ir milzīga. Arodbiedrība apņēmusies sekot līdzi IZM detalizētajiem aprēķiniem, lai būtu skaidrs, ko provizoriskā summa iekļauj.

Darba grupai jautāts, vai IZM ir paredzējusi citus aprēķinus pedagogu algu modelim gadījumā, ja summa virs 400 miljoniem negūst atbalstu valdībā. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone norādīja, ka ir veikti paralēli aprēķini, taču plašākas detaļas patlaban netikšot atklātas.

Viņa uzsvēra, ka 406 miljoni eiro vēl joprojām ir ļoti indikatīva summa un pie nosacījuma, ka pedagogu slodžu sadalījums ir 60 pret 40 (60% — tiešie pienākumi, 40% — citi pienākumi). Jansone skaidroja, ka esošie aprēķini ir balstīti uz 2020.gada 1.septembra skolēnu skaita un pēc esošajām pedagogu likmēm. Summa varētu vairākkārt mainīties, ņemot vērā, ka sekos jauni aprēķini par skolēnu skaitu un pedagogu slodzes izmaiņām.

Savukārt iepriekšējā darba grupas sēdē Jansone norādīja, ka pie skolotāju slodžu sadalījuma, kurā 60% velta tiešajiem pienākumiem, bet 40% citiem pienākumiem, no valsts budžeta provizoriski vajadzētu 220 miljonus eiro uz visu mācību gadu. Jansone arī tolaik uzsvēra, ka arī šī summa ir ļoti indikatīva un neietver visas nianses.

Darba grupas vadītāja Līga Buceniece atklāja, ka darba grupa tiksies vēl vienu reizi — plānots tikties 23.aprīlī. Viņa skaidroja, ka darba grupa vienojās par vēl vienu tikšanās reizi, lai noslēgumā spriestu par konkrētiem priekšlikumiem un gatavotos sniegt informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ne ātrāk kā maija vidū.

Tāpat Buceniece atgādināja, ka darbs pie skolotāju jaunā darba samaksas modeļa turpināsies vēl gadu. Pedagogu algu modeli vērtēs arī neatkarīgi eksperti.

LETA jau ziņoja, ka jaunais pedagogu algu modelis jāievieš no 2022.gada 1.septembra, līdz ar to precīzi aprēķini taps tuvākajā nākotnē. Viņa atzīmēja, ka precīziem aprēķiniem tiks piesaistīti vairāki eksperti, tostarp no Latvijas Bankas, lai būtu droša pārliecība, ka nav pieļautas kļūdas. Tāpat ministrijai ir nodoms visu auditēt.

Kā atzina Jansone, aprēķini ir skrupulozi un sarežģīti, līdz ar to nākotnes mērķis ir to vienkāršot, saglabājot visas nianses.

Jau ziņots, ka janvāra beigās IZM veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā — 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.

IZM pārstāve Buceniece piebilda, ka pagaidām ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem. Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra.

Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd paredzētā.

IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.