«Jaunā vienotība»: Valdība darījusi visu labāko iespējamo «airBaltic» saglabāšanai

Valsts kontroles ziņojumā aptvertais laiks ir no 2020. līdz 2023.gadam — laikā, kad Ministru kabinetu vadīja divi JV politiķi. No 2019.gada 23.janvāra līdz 2022.gada 15.septembrim valdību vadīja Krišjānis Kariņš, vēlāk viņu šajā amatā nomainīja Evika Siliņa, kura ir premjere joprojām.

JV uzstāj, ka konkrētais laika posms no 2020. līdz 2023.gadam valstij bija «sarežģīts un valdības dienas kārtība bija ļoti piesātināta un daudziem izaicinājumiem pilna». Valdība šajā laikā esot darījusi «labāko iespējamo» Latvijas nacionālās aviosabiedrības saglabāšanai. «Valsts kontroles secinājumi ir jāizanalizē, lai izvērtētu, vai valdības dotais uzticības kredīts valsts kapitālsabiedrībai nav bijis pārlieku liels,» gan atzina Rozentāle.

JV skatījumā, tās vadīto valdību laikā esot būtiski uzlabojusies uzņēmuma pārvaldība un finanšu kontrole. Tostarp akcionārs ir bijis prasīgs pret padomi un valdi, un to varot redzēt pēc pieņemtajiem lēmumiem. «Valdība regulāri tiek informēta un seko līdzi uzņēmuma finanšu stāvoklim un plāniem par kotēšanos biržā,» klāstīja Rozentāle. JV uzskata, ka valdība esot proaktīvi veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai uzņēmums virzītos uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Ministru kabinetā pieņemti vairāki lēmumi un piesaistīts investors, JV pozitīvu devumu «airBaltic» saskata partija.

JV uzsver, ka «airBaltic» ir valstij stratēģiski svarīgs uzņēmums, un tā primārais mērķis tagad ir nodrošināt finanšu stabilitāti un patstāvību, piesaistīt privāto investoru līdzekļus.

Aģentūrai LETA vēl nav izdevies iegūt Siliņas atbildi uz VK pausto kritiku.

Kā ziņots, Valsts kontrole ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu «airBaltic» atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā «maks, no kā pasmelties», nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu «airBaltic».

Latvijas kopējais ieguldījums «airBaltic» pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem — SM, «airBaltic» padome, MK — nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā «airBaltic» piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas «airBaltic» biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt «airBaltic» pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un «airBaltic» pārstāvji «publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu», atzīmējusi Valsts kontrole.

Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot «airBaltic» uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi Valsts kontrole.

Valsts kontroles vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.

2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.