Jaunā opozīcija Saeimas debatēs par Kulberga valdības apstiprināšanu kritizē JV

Partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) frakcijas vadītāja Linda Liepiņa šodienas noskaņojumu Saeimas zālē, lemjot par valdības apstiprināšanu, salīdznāja ar iesvētībām baznīcā — abos gadījumos visi ticot gaišai nākotnei. Šis optimisms šodien esot lasāms gan Kulberga, gan topošo ministru sejās.

Liepiņa pauda, ka Kulbergam esot divkāršs iemesls būt priecīgam, jo no skarba opozicionāra viņš ir panācis, ka kļūs par Ministru prezidentu. Tomēr starp iesvētībām baznīcā un «politisko teātri» esot būtiska atšķirība, proti, baznīcā aiz muguras stāv mīloši krustvecāki, bet aiz katra nākamā ministra stāvot partijas ar saviem «pelēkajiem kardināliem», sponsoriem un pavisam citām interesēm. Saeimas patiesais krustvecāks esot JV.

Liepiņa atzīmēja, ka Kulbergam esot bijusi iespēja tikt apstiprinātam ar LPV balsīm, bet viņš izvēlējies valdībā ņemt JV. «Cerams, ka jūsu darbi pierādīs, ka mēs izdarām kļūdainus secinājumus par to, ka jums bija iespēja šai hidrai, kuru sauc par JV, nocirst galvu tā, lai neizaug jauna galva,» izteicās politiķe. Viņasprāt, JV pieņemšana būšot Kulberga parāds par «augsto krēslu».

Liepiņa arī pauda, ka Kulbergam darbam nebūs četri gadi, bet tikai daži mēneši. Viņa solīja, ka opozīcija sekos līdzi Kulbergam darbam šajā laikā.

«Progresīvo» deputāts Kaspars Briškens (P), kuru kā satiksmes ministru «valdības restartā» nomainīja tā laika premjere Evika Siliņa (JV), savā uzrunā kritizēja Siliņu, pārmetot, ka Siliņa pati nogāza savu valdību un pēc tam kļuvusi par «aizvainota zaudētāja karikatūru, kas nekautrējas uzbrukt pat saviem partijas biedriem».

Briškens teica, ka Siliņa esot uzlikusi «jaunu, ārkārtīgi zemu latiņu kā augstprātīgs premjers, tehnokrāts bez vīzijas, atbildības un izpratnes par patiesu līderību, komandas darbu un motivāciju». Briškena ieskatā, Kulbergs saprot šīs vērtības un spēs tās realizēt labāk nekā Siliņa. Par to liecinot Kulberga gatavība uzņemties atbildību un personisku pārraudzību par lielajiem projektiem, tai skaitā «Rail Baltica» un «airBaltic», sprieda Briškens.

Pēc opozīcijas deputātes Ramonas Petravičas (LPV) teiktā, jaunajai valdībai JV būšot «akmens pie kājas», jo tieši šī politiskā spēka pārziņā nonākot vairākas jomas, kurās, viņas vērtējumā, līdzšinējā atbildība bijusi neskaidra. Viņa kritizēja arī «Rail Baltica» projekta pārvaldību, norādot, ka tas kļuvis par «kaunpilnāko projektu JV politiskās nolaidības rezultātā».

Petraviča pauda, ka arī drošības jomā valdības piedāvājumā trūkstot konkrētas rīcības, tai skaitā attiecībā uz moderno tehnoloģiju, dronu un pretgaisa aizsardzības attīstību. Viņas vērtējumā, JV runājot par jaunu domāšanu, taču kļūdas slēpjot, «nomainot vienu ministru ar otru».

Runājot par budžetu un sociālo politiku, Petraviča kritizēja valdības solījumus pārskatīt prēmijas un stiprināt iepirkumu kontroli, vaicājot, kāpēc tas nav darīts iepriekš. Viņa norādīja, ka deklarācijā minētās bāzes pensijas, lielāki bērnu pabalsti un pakalpojumu rindu mazināšana esot solījumi bez skaidra izpildes mehānisma un termiņiem.

Edmunds Zivtiņš (LPV) pārmeta, ka jaunā valdība nebija gatava pieņemt 11 LPV balsis, lai nodrošinātu mazākuma valdību un «novilktu treknu svītru pāri JV 17 gadu valdīšanas režīmam».

Viņš arī apšaubīja «Progresīvo» teikto, ka nākamā koalīcija būšot konservatīva, norādot, ka partijas, kas veidos jauno valdību, lēma jautājumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atstāt nākamajam Saeimas sasaukumam.

Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama sacīja, ka no valdības deklarācijas 52 punktiem varēja uztaisīt vienu ļoti konkrētu lapu ar darāmajiem darbiem piecu mēnešu laikā. Tā vietā esot lasāms dokuments, kurā ir tas, kas jau sen un daudz runāts, kā arī notiek faktu sagrozīšana.

Tāpat Ābrama pauda neizpratni, kāpēc par satiksmes ministru izvēlēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), nevis līdzšinājais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš ir ļoti labi informēts par finanšu nebūšanām, piemēram, «Rail Baltica» un «airBaltic».

Ābramai bija arī jautājumi, kāpēc par klimata un enerģētikas ministru izvēlēts Jānis Vitenbergs (NA), par iekšlietu ministru — Jānis Dombrava (NA), bet par tieslietu ministru — Edvards Smiltēns (AS). Viņa aicināja Kulbergu skaidrot, kāpēc izraudzīti šie ministri.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja jaunu Ministru kabinetu veidot Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.

Kulberga vadībā tika panākta vienošanās valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem — «Apvienotajam sarakstam» (AS), Nacionālajai apvienībai, «Jaunajai vienotībai» (JV) un Zaļo un zemnieku savienībai.