“Jābūt kādam dullam entuziastam, kas visu uzņemas”

Šodien Valda Gavara vārds nereti dzirdams ar iedzīvotāju tiesību un interešu pārstāvēšanu saistītos jautājumos, jo, pateicoties rīdzinieku gribai, tika ievēlēts Rīgas domē par deputātu.

Valdis Gavars ir iemantojis rīdzinieku uzticību, jo viņš aktīvi darbojas Torņakalna apkaimē. Cilvēki ar savām problēmām griežas pie viņa pēc palīdzības. Viņš min, ka sniegt padomus, palīdzēt sarežģītās dzīves situācijās nonākušajiem rīdziniekiem ir nācies gan pēc soctīklos saņemtām vēstulēm, gan nereti tramvajā braucot kāds, atpazīstot pasažierī deputātu, uzsāk sarunu par savām nedienām.

Strādājot Rīgas domē, viņam ir nācies pielikt roku gan pie tā saucamo padomju klaušu paliekām, atceļot māju īpašniekiem uzspiesto publiskā ceļa tīrīšanu, gan aktualizējot problēmas, kas saistītas ar pašvaldības īres dzīvokļiem. Ironizējot par sevi, viņš saka, ka ”Jābūt kādam dullam entuziastam, kas visu uzņemas”.

Šodien kā vienu no svarīgākajiem viņš min iespēju palīdzēt rīdziniekiem īres dzīvokļu jautājumā. Piemēram, reiz notikusi kāda dzīvokļa atgūšana no īrniekiem, kas spītīgi ignorēja aicinājumus to pamest. Šie notikumi bijuši filmas cienīgi, tāpēc deputāts lielu paldies saka Mājokļu un vides departamenta darbiniekiem, kuri godam pildīja savus pienākumus. Kā vienu no svarīgākajiem šī brīža uzdevumiem viņš min īres dzīvokļu remontus, kam, protams, nepieciešama zināma naudas summa. Rīgā, rindā uz īres dzīvokļiem šobrīd ir aptuveni 2000 cilvēku, taču remonts nepieciešams 500 pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos. Tos izremontējot, teju ceturtdaļa tiktu pie mitekļa.

Pie sirdslietas Gavars, kurš jaunībā strādājis muzejā, min latviešu kultūras mantojuma saglabāšana un sakārtošana. Kā vienu no inovācijām, ko vajadzētu ieviest, viņš min atbalsta programmu, kuras ietvaros labotu un atjaunotu pieminekļus ar kultūrvēsturisko vērtību. Par kultūras mantojuma saglabāšanas, viņš min arī Rīgas centra ne tik labas tendences -“Cik logu – tik variantu”, viņš akcentē, ka nepieciešams atbalstīt gan fasāžu atjaunošanu, gan logu sakārtošanu. Tāpat par stigrāku uzraudzību, lai paši dzīvokļi īpašnieki mainot logus vēsturiskajiem namiem nekropļotu ēkas fasādi, jo logi ir ēkas acis.

Tāpat viņš dalās pārdomās par ielu pārsaukšanu, kas pēdējo teju gandrīz 2 gadu laikā kļuvusi aktuāla. Viņaprāt, Latvijas vēsturē un kultūrā ir ļoti daudz aizmirstu svarīgu personu, kurām nezināmu iemeslu dēļ Rīgā nav piešķirta sava iela. Viens no spilgtākajiem piemēriem, ko deputāts min, ir brāļi Kaudzītes. Tāpat arī Marija Vecrumba, kura tiek reti pieminēta, lai arī 20. gadsimta sākumā Šveicē studēja medicīnu un bija pirmā akadēmiski izglītotā latviešu mediķe. V. Gavars teic, ka “ir daudz aizmirstu Lāčplēša karavīru, kas parādīja, ka varam uzvarēt lielvaras un izveidot savu valsti”. Nupat tika pieņemts lēmums Tipogrāfijas ielu pārdēvēt par Augusta Spāriņa ielu, kurš bijis ievērojams latviešu lidotājs. Par ielas pārsaukšanu Rīgas Domē janvārī rīkos balsojumu.

Lai arī darāmā vēl daudz, viņš ir gatavs turpināt strādāt pie Rīgas uzlabošanas. “Būtu labi aiziet pensijā, kad viss izdarīts – gluds trotuārs, ielas notīrītas, fasādes glītas, nekas nevar uzkrist uz galvas. Galvenais, lai pie varas grožiem ir pareizie – tie, kas vēlas pilsētu sakārtot un pilnveidot. Mums ar aktīvu darbu ir izdevies sakārtot Arkādijas parku, izveidot Torņakalna bibliotēku, bet ļoti gribētu, ka atdzimtu Arkādijas parka koka estrāde, kurā uzstātos mūziķi un deju kolektīvi. Kā nekā šī ir vēsturiska vieta, kurā sākās latviešu tautas ceļš uz brīvību”.