“Ja notiks kodoltrieciens, tas notiks tikai tad, kad Putinam vairs nebūs ko zaudēt”: Krievijas politologs-emigrants

Jau pēc šīs intervijas Putins paziņoja par izmaiņām savā kodoldrošības doktrīnā, nosakot, ka ka kodolvalsts, kas atbalsta citas valsts uzbrukumu Krievijai, tiks uzskatīta par agresoru. Krievijas prezidents arī pavēstīja, ka kodolieroču izmantošana tiks apsvērta, ja tiks saņemta ticama informācija par “masīvu gaisa un kosmosa uzbrukuma ieroču palaišanu”, precizējot, ka tas attiecas uz stratēģiskās un taktiskās aviācijas lidmašīnām, spārnotajām raķetēm, lidrobotiem, kā arī uz citiem lidaparātiem.

Pēc politologa domām, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šobrīd ir maz trumpju (Ukrainas bruņotie spēki atrodas Kurskas apgabalā, Krievijas teritorijā vairākkārtīgi ir uzspridzinātas munīcijas noliktavas u.c.), taču viņam nepieciešams radīt pasaulē baiļu sajūtu. Tāpēc laiku pa laikam publiskajā telpā dažādos līmeņos sāk skanēt kodolretorika.

“Mēs redzējām, kā [Kremļa kontrolētās propagandas aģentūras “Rossiya Segodnya” vadītāja] Margo Simoņjana rosināja uzspridzināt kodollādiņu kaut kur virs Sibīrijas. Ir labi to teikt, sēžot Maskavā, bet arī Sibīrijā dzīvo cilvēki, un ne visi priecātos par to,” atgādina Oreškins.

Šiem paziņojumiem sekoja arī citi – no augstākā līmeņa politiķu, politologu un citu personu puses. Tostarp nesen publiskajā telpā par šo tēmu spriedelēja politologs Sergejs Karaganovs. “To pašu saka arī [Federācijas padomes priekšsēdētāja] Valentīna Matvijenko – sak’, būtu labi veikt kodolizmēģinājumu. Par kodolizmēģinājumiem arhipelāgā Novaja Zemļa ieminējies arī kāds deputāts.

Šāda saliedētība izteikumos nav nejauša. Neapšaubami, tas tagad ir jaunais galvenais virziens,” spriež politologs.

LSM+ sarunu biedrs uzskata, ka šādai “koncentrētai” argumentācijai vajadzētu liecināt par Krievijas nodomu nopietnību, ticība kurai nedaudz sašķobījās pēc tam, kad Ukraina un tās sabiedrotie, kas tai palīdz atvairīt Krievijas agresiju, atkal un atkal pārkāpj tā dēvētās “sarkanās līnijas” un Maskava atkal un atkal dažādos līmeņos izsaka draudus, tostarp ar “žvadzinot” ar kodolieročiem.

“Es domāju, ka viņi var veikt kodolizmēģinājumus, pārkāpjot vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegumu. Šāda lieta varētu notikt. Taču nomest atombumbu kolektīvais Putins neuzdrošināsies, jo Putina ģenerāļi labi apzinās NATO reālās iespējas. ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Bils Bērnss ir skaidri pateicis Putinam, kas sekotu pēc kodoltrieciena,” apgalvo Oreškins. “Tāpēc es domāju, ka, ja kodoltrieciens arī notiks, tas notiks tikai tad, kad Putinam vairs nebūs pilnīgi nekā, ko zaudēt. Un Rietumi dara visu iespējamo, lai Putinam neradītu sajūtu, ka viņam nav ko zaudēt. Bet kodolieroču izmēģinājums – jā, tas ir iespējams,” secina politologs.