Ja kāds iegādājies, nekavējoties atgrieziet: Latvijā tiek izņemtas no tirdzniecības bīstamas rotaļlietas

Paziņojums par produkta atsaukšanu

PTAC savā tīmekļa vietnē ir publicējis paziņojumu par nedroša produkta atsaukšanu. Šoreiz tas ir magnētiskais konstruktors. Informācija par produktu: CHT2891849, kods EAN5901353101466. Rotaļlieta tika pārdota Rēzeknē.

Preces pārdevējs SIA ALBA-LTD aicina nedrošā konstruktora pircējus vērsties veikalā, lai atgrieztu pirkumu un saņemtu atpakaļ naudu.

Pēdējo reizi bērnu aizraušanās ar šādām rotaļlietām beidzās skumīgi. 2020. gada nogalē seši bērni tika hospitalizēti, norijot sīkas šo rotaļlietu sastāvā esošas detaļas. 2021. gadā PTAC pārbaudīja līdzīgas rotaļlietas: no 19 paraugiem seši tika atzīti par potenciāli nedrošiem. Gadu gaitā ažiotāža ir pakāpeniski norimusi, taču zaudēt modrību vecākiem tomēr nevajadzētu.

20. gadu sākuma mode

Divdesmito gadu sākumā pasaulē kļuva populārs konstruktors no magnētiskām lodītēm, kas izgatavotas no retzemju metāla neodīma, dzelzs un bora sakausējuma. Šie magnēti ir 10-20 reižu spēcīgāki par parastajiem ferīta magnētiem, un, neraugoties uz to nelielajiem izmēriem, tiem ir ļoti liels pievilkšanas spēks.

Šo īpašību dēļ neodīma magnētus sāka izmantot rotaļlietu, rotaslietu un konstruktoru izgatavošanā. Vispopulārākais no tiem bija magnētiskais konstruktors NeoCube, kurš sastāvēja no 216 magnētiskām lodītēm 5, 6 vai 7 mm diametrā, ļaujot izveidot dažādas figūras.

Konstruktors ātri vien iekaroja pircēju simpātijas. Lūk, kā to raksturoja kādā no Latvijas tīmekļa vietnēm: “Šis pārsteidzošais konstruktors ir viens no ievērojamākajiem mūsu gadsimta izgudrojumiem loģisko spēļu jomā. Parādījies Amerikā 2007. gadā, tas ir ne tikai kļuvis par ārkārtīgi populāru sīkrīku, bet jau ir ieņēmis stabilu nišu intelektuālo izklaižu jomā kreatīviem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem.

Darbojoties ar šo konstruktoru, jūs ne tikai radāt, bet arī lietderīgi pavadāt laiku: attīstāt pirkstu sīko motoriku, aktivizējat atmiņu un telpisko domāšanu, pusaudži kļūst uzmanīgāki un centīgāki. Tas vienlīdz organiski izskatīsies gan uz vadītāja galda, gan bērnistabā.” Veikalos šī produkta cena bija no 6 līdz 32 eiro.

Tomēr tajā pašā tīmekļa vietnē bija atrodams arī brīdinājums, ka “konstruktors nekādā gadījumā nevar kalpot kā rotaļlieta bērniem līdz 14 gadu vecumam. Produkts sastāv no mazām detaļām, kuras var norīt. Norijot vairākas magnētiskās bumbiņas, tās nonāk zarnās un var radīt neatgriezeniskus, dzīvībai bīstamus bojājumus.”

Kādas var būt sekas

Dr. Ilze Briuka, Bērnu klīniskās slimnīcas gastroenteroloģe un endoskopijas nodaļas vadītāja, norāda, ka biežākais vecums, kad bērniņš, izzinot pasauli, iespējams, norij svešķermeni, ir seši mēneši līdz apmēram seši gadi. Šajā laikā bērns iepazīst pasauli, tostarp caur muti.

Savukārt pusaudzim tas ir sava veida eksperiments: kas notiks, ja es to izdarīšu? Bērni apzināti liek mutē dažādus nevajadzīgus priekšmetus, tajā skaitā magnētus un baterijas. Protams, nejauši šie priekšmeti var tikt norīti.

Lielākā daļa svešķermeņu izkļūst dabiski, bet 20 % gadījumu nepieciešama ārsta palīdzība, bet 1 % gadījumu – ķirurģiska iejaukšanās.

Viens norīts magnēts dabiski izkļūst cauri bērna gremošanas traktam, tomēr tas ir mazāk bīstami nekā, piemēram, norīta baterija, kas kuņģī var oksidēties un izraisīt smagus elektriskus un ķīmiskus apdegumus – bērns var norīt bateriju no televizora tālvadības pults, automašīnas atslēgām vai magnētiņu no ledusskapja durvīm.

Ārste brīdina, ka jebkuras metāla detaļas bērna ķermenī, par kurām vecāki nezina, var būt nāvējošas neatliekamās vai kārtējās magnētiskās rezonanses laikā.

Ja bērns ir norijis vairākus magnētus, turklāt – nevis vienā laika posmā, bet sākumā vienu, pēc neilga laika otru, magnēts lēnā garā jau tālāk iet savu dabīgo gaitu pa zarnu traktu. Ja kāds magnēts atrodas vēl kuņģī, kāds – zarnu traktā, starp tiem notiek pievilkšanās. Ja starp diviem magnētiem iekļūst zarnas vai kuņģa gļotāda, tad diemžēl zarnu kustīguma rezultātā notiek gļotādas berzēšanās starp magnētiem, veidojas perforācija jeb caurumiņi, plīsumi, caur kuriem zarnu saturs iekļūst vēdera dobumā un izraisa iekaisumu (peritonītu) un asins saindēšanos (septicēmiju).

Bīstami ir arī tas, ka bērns ne vienmēr atzīstas, ka norijis magnētisko lodīti. Viņš tikai sūdzas par sāpēm vēderā. Un noteikt pareizu diagnozi, atklāt cēloņsakarību starp akūtas respiratorās vīrusu infekcijas simptomiem un norīta magnēta izraisītu peritonītu ārstiem ir grūti.

“Man paveicās, jo 18 gadu vecumā es redzēju peritonītu savam tēvam. Tajā rītā Dima sūdzējās par sāpēm vēderā, bet uz vakaru viņa ādas krāsa kļuva pelēcīga. Es negaidīju ātro palīdzību, jo redzēju to pašu, kas reiz bija manam tēvam. Es paķēru bērnu uz rokām un vienkārši ar mašīnu aizbraucu uz slimnīcu. Tikai tur ārsti no asins analīzēm saprata, ka ir sākusies asins saindēšanās. Rentgens parādīja 10 bumbiņas dažādās zarnu daļās,” stāsta kāda māmiņa, kuras dēls bija norijis magnētiskās bumbiņas.

Parasti ārsti neizraksta rentgenu, kad bērns ar akūtām vēdera sāpēm tiek nogādāts slimnīcā: vecāki neziņas dēļ neinformē, ka bērns varētu būt norijis svešķermeni, un jebkurā citā situācijā tas nav nepieciešams. Ultrasonogrāfija, kas šādos gadījumos tiek nozīmēta, ir neinformatīva.

Pārbaudīt, vai bērns nav norijis magnētu, var ar kompasu (nopērkams sporta, tūrisma un makšķernieku veikalos). Apaļajām magnētiskajām lodītēm ir divi poli, tāpēc kompasa bultiņa sāks svārstīties, kad pietuvināsiet to bērna vēderam. Iebūvēts magnetometrs ir arī jebkurā mobilajā tālrunī. Lai to aktivētu, nepieciešams lejupielādēt īpašu lietotni no AppStore vai Google Play, taču nav zināms, cik precīzi tas uzrāda magnētu klātbūtni salīdzinājumā ar parasto kompasu.

Latvijā šādu rotaļlietu tirdzniecība tiek uzraudzīta, taču tas diemžēl neattiecas uz ārvalstu interneta veikaliem. Šeit pārdevēji īpaši neuztraucas par tirgoto preču drošību. Tāpēc vecākiem vajadzētu piedomāt, ko viņi pērk saviem bērniem.

Aleksandrs FEDOTOVS