IZM rosina veidot atsevišķu finanšu programmu austrumu pierobežas skolu saglabāšanai

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, šodienas ar sociālajiem partneriem turpināta diskusija par skolu tīkla izmaiņām un finansēšanas modeli pedagogu darba samaksai, lai pilnveidotu IZM sagatavoto ziņojumu.

IZM uzskata, ka tās ierosinājums par atsevišķu finanšu programmu ļaus atbalstīt pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ. Neraugoties uz to, ka šajās pašvaldībās atsevišķās izglītības iestādēs netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tās varēs saglabāt. Vienlaikus šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā.

Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni — jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās — 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā — 60.

Ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tā ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām — lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.

Lai arī iepriekš atsevišķi IZM sadarbības partneri lūguši neiekļaut informatīvajā ziņojumā ieceres izklāstu par jaunā finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu, ministrija raksturojusi arī finansējuma modeļa konceptu, uzsverot, ka turpinās darbs pie tā izstrādes, tostarp iecerēts veikt aprēķinus par programmu īstenošanas izmaksām, pirmsskolas, speciālās izglītības un profesionālās un interešu izglītības programmu izmaksām, kā arī fiskālo ietekmi un citiem aspektiem.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka pāreja uz programmu finansēšanas modeli iekļauta informatīvajā ziņojumā, lai nodrošinātu, ka Latvijā būtu «labi sagatavoti un atalgoti pedagogi». Viņas ieskatā, jaunais finansēšanas modelis četru gadu laikā palīdzēs nodrošināt pedagogiem vidēji 2500 eiro atalgojumu.