IZM meklē īstermiņa risinājumus skolotāju iztrūkumam

Balstoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem par apmēram 600 trūkstošiem skolotām, IZM krīzes laikā koncentrējas uz īstermiņa risinājumu meklēšanu. Ministrija vērtē, vai varētu mainīt prasības pieejai darbam izglītībā attiecībā uz sertifikātiem, tomēr Muižniece uzskata, ka šajā ziņā izmaiņu nebūs.

Otrs virziens varētu būt piemaksas tiem, kuri aizvieto trūkstošos pedagogus. Muižniece pastāstīja, ka tam vajadzēs papildu līdzekļus. Savukārt ilgtermiņā viens no risinājumiem ir skolu tīkla sakārtošana, jo, kā uzsvēra ministre, tas ir fakts, ka Latvijā uz skolotāju ir mazāks skolēnu skaits nekā citās Eiropas valstīs. Tāpat sistēmai nepieciešams arī piesaistīt arī jaunos pedagogus.

Muižniece gan uzsvēra, ka 600 skolotāju trūkums nav dramatiska situācija nozarē, kurā strādā ap 27 000 pedagogu. Turklāt patlaban neesot zināms, vai trūkstošo pedagogu nav pilnas vai nepilnas slodzes amata vietās skolās. Politiķe atzina, ka smagāka situācija ir tajās skolās, kur aizgājušo un kopumā iztrūkstošo skolotāju «koncentrācija» ir lielāka.

Ņemot vērā izglītības iestādēm uzlikto papildu pienākumu iesaistīties skolēnu un skolotāju testēšanā pret Covid-19, Muižniece pārliecināta, ka skolas nebūtu vēl jāapgrūtina arī ar skolēnu vakcinācijas problemātiku. «Katram ģimenes ārstam būtu jāinformē ģimenes par iespēju vakcinēt mazākus bērnus, bet neuzskatu, ka skolām, kas jau tagad ir noslogotas, būtu jāiesaistās vakcinācijā,» teica ministre.

Nelielais ar Covid-19 inficēto skolēnu skaita pieaugums pagaidām neliek IZM vērtēt iespēju pagarināt skolēnu brīvlaiku, jo tieši brīvlaiks rada papildu riskus, jo, vecākiem dodoties uz darbu, bērni paliek nekontrolētos apstākļos, tiekas savā starpā un dara visu ko citu.

Kā ziņots, Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ kopš 15.novembra darbu ir atstājuši vairāk nekā 600 pedagogu, iepriekš atklāja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Viņa uzsvēra, ka pedagogu trūkuma problēma Latvijā ir bijusi aktuāla jau vismaz desmit gadus, bet pēdējos mēnešos to īpaši paspilgtinājusi prasība pedagogiem obligāti būt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19.