IZM aicina pilnveidot likumu, lai novērstu nelegālās migrācijas riskus, kā aizsegu izmantojot izglītības iegūšanu

IZM atbalsta ārvalstu studējošo piesaisti studijām Latvijā, kas veicina augstākās izglītības sektora attīstību un starptautisko prestižu.

Taču IZM sadarbībā ar ĀM un Iekšlietu ministriju ir konstatējusi problēmas vairāku izglītības iestāžu praksē. Ministrija norāda, ka vairākas, pārsvarā privāto un juridisko personu dibinātās koledžas piesaista trešo valstu izglītojamos nevis ar mērķi studēt Latvijā, bet faktiski kā ceļu uz imigrāciju Eiropas Savienībā, un šādos gadījumos ne studijas, ne citas mācības Latvijā praktiski nenotiek.

Ministrija uzskata, ka minētā prakse apdraud valsts tēlu, kā arī Latvijas augstākās izglītības prestižu. Tāpat fiktīvu studiju gadījumu konstatācija apgrūtina un būtiski paildzina iepriekš iegūtās izglītības dokumentu atzīšanu un imigrācijas dokumentu kārtošanu tiem, kuri patiesi vēlās studēt Latvijā un atbilst augstskolu uzņemšanas kritērijiem.

IZM ieskatā, pašreizējais regulējums Imigrācijas likumā ir pārāk plašs un padara iespējamu situāciju, kurā privāto dibinātāju izveidotās koledžas piesaista trešo valstu izglītojamos uz tādām tālākizglītības programmām, kas netiek licencētas Latvijā un kur mācību process notiek minimālā apmērā vai nenotiek vispār.

Ministrijas skatījumā šīs regulējums ir jāpilnveido, konsultējoties ar iepriekš minētām institūcijām, iespējams dodot Ministru kabinetam deleģējumu skaidrāk un detalizētāk noteikt regulējumu attiecībā uz izglītības iestāžu trešo valstu izglītojamo piesaisti. Pēc ĀM, IZM un Iekšlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas iepriekšminētie imigrācijas riski nav tik izteikti valsts augstskolu un koledžu darbībā.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā konstatēta regulāra krāpšanās termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pieprasīšanā, ārvalstniekus aicinot uz Latviju mācīties pamatskolās un vidusskolās, bet izglītošanu reāli neveicot.

Minētā iemelsa dēļ Iekšlietu ministrija (IeM) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ir iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Imigrācijas likumā, lai novērstu shēmā izmantotās likuma normas nepamatotu izmantošanu.

IeM skaidro, ka novērota pieaugoša tendence dažādiem Latvijā akreditētiem pieaugušo tālākizglītības centriem veidot mācību programmas un uzaicināt trešo valstu pilsoņus Latvijā it kā apgūt izglītības programmas. Vairumā gadījumu izglītības programmu ilgums ir viens vai divi gadi, taču vidējais mācību laiks dienā nepārsniedzot pat vienu stundu, norāda ministrijā.

Šādu izglītības iestāžu uzaicināto ārzemnieku ieceļošanas mērķis nereti ir saistīts ar došanos uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pat nesākot mācības, atzīmē IeM pārstāvji.

Trešo valstu pilsoņi tiek uzaicināti kopā ar ģimenes locekļiem, viņu ieceļošanas nodrošināšana rada administratīvo slogu gan Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan Akadēmiskās izglītības centram, veicot šo personu izglītības dokumentu atzīšanu, norāda IeM un uzsver, ka izglītības ieguve netiek nodrošināta.

IeM rosina attiecīgajā normā precizēt, ka TUA var prasīt uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē obligātās pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi sākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.