Irāna brīdina kuģus nemeklēt alternatīvus maršrutus Hormuza šauruma šķērsošanai

Teherāna turpina uzstāt, ka tai jāsaglabā kontrole pār svarīgo ūdensceļu, caur kuru pirms kara tika transportēta piektā daļa pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes, lai gan pirms kara Irāna nekontrolēja šaurumu.

Pašlaik Irāna uzstāj, ka kuģiem, šķērsojot šaurumu, ir jāšķērso koridors netālu no tās krastiem, lai gan šonedēļ desmitiem kuģu ir braukuši pa pretējo ūdensceļa pusi pie Omānas piekrastes.

«Jebkurš mēģinājums pieņemt jaunus vai atsevišķus pasākumus salīdzinājumā ar to, ko pašlaik īsteno Irāna, tikai novedīs pie sarežģītākām situācijām un kavēšanās Hormuza šauruma atkalatvēršanā, kā arī palielinās spriedzi,» sacīja Aragči un aicināja visas puses «ievērot saprašanās memorandu un neļaut šim saprašanās memorandam novirzīties no tā kursa».

Irānas Revolucionārā gvarde svētdien paziņoja, ka veic pasākumus, lai kontrolētu satiksmi šaurumā, un ka kuģi, kas pārkāpj šos pasākumus, tiks sodīti stingrāk nekā iepriekš.

Irānas augstākā līdera padomnieks Mohammads Mokhbers platformā «X» rakstīja, ka, kamēr Irāna pārvaldīs šaurumu, Vašingtonas «hegemoniskie sapņi reģionā netiks īstenoti».

Šomēnes panāktajā saprašanās memorandā, kura mērķis ir izbeigt karu, Irāna bija piekritusi «drošai tirdzniecības kuģu caurbraukšanai bez maksas tikai 60 dienas no Persijas līča uz Omānas jūru un otrādi» šaurumā.

Taču pieaug šaubas par saprašanās memoranda izpildi, jo ASV un Irānas spēki atkal apmainījās ar uzbrukumiem reģionā, tādā veidā uzsverot ar Pakistānas un Kataras starpniecību panāktās vienošanās trauslumu.

Vienošanās mērķis ir izbeigt ASV un Izraēlas februārī uzsākto karu, kas traucēja kuģošanu caur šaurumu un satricināja pasaules enerģētikas tirgu, jo pirms kara caur šaurumu tika pārvadāta apmēram piektā daļa pasaules naftas un sašķidrinātās gāzes.

Lai gan aprīlī stājās spēkā pamiers, Persijas līča reģionā turpinās sporādiska vardarbība, kuras dzirkstele bieži vien ir kuģi, kas šķērso Hormuza šaurumu.

Svētdienas rītā ASV Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka ir uzbrukusi desmit Irānas militārajiem mērķiem saistībā ar «Irānas agresijas turpināšanos pret komerciālo kuģošanu».

Pēc tam Irāna paziņoja, ka, atbildot uz to, ir veikusi triecienus ASV bāzēm Kuveitā un Bahreinā. Gan Kuveita, gan Bahreina nosodīja uzbrukumus.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka Irāna «vairs nepastāvēs», ja ASV būs jāatsāk karš.