Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku kā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Tas nozīmē, ka maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi katrā pašvaldībā ir atšķirīgi un tādējādi arī iedzīvotāju iespējas saņemt valsts atbalstu būs nevienlīdzīgas.

Līdz ar to LM no 2023.gada 1.janvāra piedāvās palielināt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu augstāko slieksni un tā pieļaujamais augstākais apmērs būs noteikts 80% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

LM aicina ņemt vērā, ka vienlaikus pašvaldībām saglabāsies tiesības noteikt zemāku maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu slieksni, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Kopumā, ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir 1.-3.kvintiles robežās jeb līdz 508,57 eiro mēnesī, tam kvalificēsies 938 700 personu.

No šī gada 1.janvāra līdz gada beigām pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summai piemēro atšķirīgus koeficientus.

Paredzēts, ka atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti piemēro koeficientu «2,5» vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks, bet mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu «2» vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto. Savukārt pārējām mājsaimniecībām paredzēts piemērot koeficientu «1,5» vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.

LM norāda, ka palielināto koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Tāpat no šī gada 1.janvāra līdz gada beigām valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā no iedzīvotājiem izmaksātajiem mājokļa pabalstiem. Mājokļa pabalsts ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1.-2.kvintile), taču tiesības saņemt mājokļa pabalstu nav cilvēkiem, kuriem ienākumi arī ir relatīvi zemi (daļa no 2.kvintiles un 3.kvintilei).

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, no 2022.gada 1.septembra LM rosina noteikt koeficientu «3» vai koeficientu «4» visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

LM norāda, ka paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei, un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Tāpat no nākamā gada 1.janvāra plānots noteikt GMI slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā tas varētu būt 125 eiro, bet pārējām — 87,5 eiro. LM skaidro, ka GMI sliekšņu palielināšana dos papildu atbalstu arī mājokļa izdevumu segšanai, jo GMI slieksnis ietilpst mājokļa pabalsta apmēra aprēķina formulā — jo lielāks GMI slieksnis mājsaimniecībai, jo vairāk mājsaimniecību kvalificējas mājokļa pabalstam.

Tāpat no 2023.gada 1.janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no GMI un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām.

Savukārt, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem, 2022.gadā plānots pensijas indeksēt mēnesi agrāk nekā parasti — 1.septembrī. Likumprojekts gan vēl ir jāpieņem Saeimai, un pagaidām tā izskatīšana ir iepauzējusies.

Līdz ar to 2022.gadā valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 2022.gadā 534 eiro no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskatīs 1.septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, personām ar I invaliditātes grupu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs visu valsts pensijas apmēru.

Paredzēts, ka vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēro lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem 50% vietā. Attiecīgi 60% piemēros, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, 70% piemēros, ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, bet 80% — ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.

Šogad un turpmāk katru gadu tiks izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 eiro apmērā ar ienākuma testu tām personām, kuras ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas. Tostarp atbalstu varēs saņemt arī tā persona, kura ir priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas.

Vienreizējais atbalsts tiks izmaksāts katra gada decembrī, sākot ar šī gada decembri, tā, lai pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts kopā ar vienreizējo atbalstu nepārsniegtu 508,57 eiro personai mēnesī, kas ir 2020.gada mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 3.kvintilē.

Tāpat šogad un turpmāk katru gadu tiks izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 eiro apmērā bez ienākuma testa ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

Savukārt, lai sniegtu papildu finansiālo atbalstu personām ar invaliditāti, kurām ir smagi gaitas un kustību traucējumi, kuri būtiski ietekmē personas mobilitāti un nereti arī pārvietošanos sabiedriskajā transportā, LM rosina no nākamā gada 1.janvāra palielināt pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai apmēru no 79,68 eiro līdz 105 eiro par sešu mēnešu periodu.

LM jautājumu par transporta pabalsta paaugstināšanu virzīs izskatīšanai valdībā kārtēja gada valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. LM piedāvājumu izstrādāja laikā, taču šīs nedēļas valdības sēdē tas vēl izskatīts netika. Piedāvājums ietver arī siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma kompensēšanu, par kuru tika ziņots jau iepriekš.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš «līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai». Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.