Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabāta dabasgāze 18,6 TWh apmērā

Viņš uzsvēra, ka kopumā apgādes situācija ziemai ir vērtējama kā droša.

Vienlaikus Bariss arī atzīmēja, ka dabasgāzes iesūknēšana vēl turpinās.

«Pagaidām neesam tikuši līdz pagājušā gada dabasgāzes līmenim, ko iespējams arī nesasniegs, tomēr pašreizējie apjomi ir pietiekami, lai droši varētu sagaidīt ziemu,» sacīja Bariss.

Viņš informēja, ka dabasgāze pamatā iesūknēta no Somijas Inko sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa, kā arī no Klaipēdas LNG termināļa Lietuvā.

Tāpat viņš atgādināja, ka arī šajā gadā dabasgāzes piegādes no Krievijas nenotiek.

Bariss uzsvēra, ka pašreiz tirgus dalībnieki ir pilnībā rezervējuši Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudu. Inčukalna pazemes gāzes krātuves jauda kopā ar Latvijas valsts rezervēm ir 25 TWh.

Viņš arī piebilda  ka 1.oktobrī stāsies spēkā grozījumi Enerģijas likumā, un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs jānodrošina četru TWh dabasgāzes uzglabāšana kaimiņvalstu solidaritātes vajadzībām.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada septembra vidū Inčukalna pazemes gāzes krātuvē bija iesūknēta dabasgāze 19,8 TWh apmērā, kas veido 80% no krātuves ietilpības, un bija lielākais krātuves uzpildījums attiecīgajā periodā pēdējo piecu gadu laikā.

«Conexus» apgrozījums pagājušajā gadā bija 76,468 miljoni eiro, kas ir par 38,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 42,3% — līdz 16,172 miljoniem eiro.

«Conexus» ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.

«Conexus» lielākais akcionārs ir valstij piederošais «Augstsprieguma tīkls» (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma «Marubeni» pārvaldītajam fondam «MM Capital Infrastructure Fund», bet 2,48% — pārējiem akcionāriem.