IKVD: Tālmācības biežāk ir izglītojamo vai viņu vecāku lēmums, retāk tās nosaka veselības apsvērumi

Kā citi biežāk pieminētie iemesli norādīti atrašanās ārzemēs, audzēkņu grūtības komunicēt ar vienaudžiem vai pedagogiem un vardarbības pieredze iepriekšējā izglītības iestādē. Tālmācību izvēlas arī audzēkņi, kuri nodarbojas ar sportu vai radošām profesijām.

Retāk tālmācībā nonākot audzēkņi, kuri apdraud savu vai citu drošību, veselību un dzīvību, kā arī tie, kuri iepriekšējā mācību gadā nav ieguvuši pamatizglītību, ir diplomātu bērni vai pārtraukuši pamatizglītības ieguvi nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien turpinājās diskusijas par iespēju apgūt pamatizglītību tālmācībā.

IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs norādīja, ka izglītības kvalitāte tālmācībā atšķiras galvenokārt «izglītības iestādes izvēlētās pozīcijas dēļ», un ir izglītības iestādes, kuras izpilda tikai normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības.

IKVD ieskatā, tālmācība sākumskolā nav atbalstāma izvēle, jo ir nepieciešams liels vecāku un atbalsta personāla atbalsts. «Atbalsta personāla pakalpojumu [pieejamība] tālmācībā ir diezgan problemātiska. Arī atbalsta personāla kvalitāte tālmācībā ir ne tik veiksmīga, kā tas notiek klātienē,» vērtēja dienesta pārstāvis.

Mihailovs vērsa uzmanību, ka tālmācībā mācās «ļoti daudzveidīgs» audzēkņu kontingents, tostarp skolēni, kam nepieciešams pastiprināts atbalsts un vecāku uzmanība. Skolēniem nesaņemot adekvātu palīdzību, šāds mācību veids var pastiprināt esošās problēmas, sprieda ierēdnis.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

Saeimas komisija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā. Iecere radījusi neapmierinātību daļā sabiedrības, kas uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.

Pirms otrā lasījuma saņemti 47 priekšlikumi. Ar tiem komisija sāks iepazīties trešdien, 7.maijā.

2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija.

Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā — par aptuveni 3000 skolēniem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā — 11,3 miljoni eiro.

Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.