Viņš norādīja, ka līdz pavasarim dalībvalstu valdībām ir jāsagatavo savi nacionālie plāni finansējuma apgūšanai, ko vērtēs Eiropas Komisija (EK). Ijabs atzīmēja, ka šajā jautājumā arī EP ir paredzēta sava loma. Lai gan padomdevēja statusā, EP būs savs vārds, kā tiks ieguldīta nauda norādītajās prioritātēs — digitālā pārveide un klimata pārmaiņu iegrožošana.
«Atgūšanās tēma nākamgad būs aktuāla, jo, pēc ekonomistu domām, maijā varētu sākties izaugsme. Manuprāt, galvenais, lai valstis izjustu, ka izaugsme ir vienmērīga. Lai nav tā, ka dažas valstis, kuras Covid-19 skāra mazāk, atgūstas ātrāk, bet citas — ievērojami lēnāk. Tas, savukārt, var radīt arī zināmas politiskas sekas,» uzsvēra politiķis.
Ijabs atzīmēja, ka EP dienaskārtības jautājumi un virzieni ir diezgan skaidri iezīmēti. Aktuāli būs jautājums par digitālo pakalpojumu un digitālā tirgus likumu, kas ir ES globāla līmeņa iniciatīva, kas paredz pieņemt skaidrāku un stingrākus noteikumus interneta platformām, kas grib darboties Eiropā. Tā kā Eiropa kopumā ir pasaulē lielākais brīvās tirdzniecības bloks, tad tas varētu notikt ar globālu vērienu.
Politiķis atzīmēja, ka šogad ES būs jāsakārto arī savas attiecības ar Lielbritāniju. Tāpat būtisks notikums ir 2021.gada septembrī paredzētās Bundestāga vēlēšanas Vācijā, kuru rezultāti būs izšķiroši svarīgi arī ES, jo tas būs brīdis, kad Vācijas kanclere Angela Merkele atstās savu amatu.
«Aktuāls ir jautājums, kas nāks viņas vietā, vai tas būs kārtējais kristīgo demokrātu vai kristīgo sociālistu kanclers, vai kāds cits. Tādā ziņā daudz uzmanības nākamajā gadā ES veltīs Vācijai, jo nevienam nav noslēpums, ka Vācija gan ekonomiski, gan politiski ir ES motors, kas ļoti daudzas lietas dzen uz priekšu,» sacīja Ijabs.
Tāpat dienaskārtībā būs ES kiberdrošības iniciatīvas, kuras noteikti tiks plaši apspriestas arī Latvijā, ņemot vērā, ka kiberdrošība arī Latvijai ir pietiekami aktuāla tēma. Savukārt, raugoties uz ilgtermiņa darbiem, politiķis uzsvēra, ka ES prioritātes, kādas ir bijušas, joprojām saglabāsies. Viņa ieskatā par svarīgu punktu ES dienaskārtībā būs veselības jautājums.
«Runa ir par iespējām veidot kaut ko līdzīgu Eiropas veselības aģentūrai gadījumā, ja šī pandēmija beidzas, bet uz nākamo nav ilgi jāgaida. Mērķis ir panākt, lai ES tādiem izaicinājumiem būtu gatavāka,» sacīja EP deputāts, piebilstot, ka veselības dimensija parādīsies gan ar zinātni saistītajos jautājumos, gan reģionālajā politikā.
Runājot par ES kaimiņvalstīm, politiķis pauda uzskatu, ka šogad vajadzētu pievērst uzmanību tam, kas notiek Ziemeļkirpā, kur Turcija spēlē arvien lielāku reģionālās lielvaras lomu. Tāpat dienaskārtībā varētu būt jautājumi arī par migrāciju, kas pēc daudzgadu budžeta pieņemšanas varētu straujāk virzīties uz priekšu.
«Domāju, ka nekas mierīgs 2021.gadā nebūs. Covid-19 pandēmijas dēļ pasaule šobrīd ir pietiekamā turbulences stāvoklī. Tomēr var cerēt, ka šogad mēs redzēsim gaismu tuneļa galā,» pauda EP deputāts.
Viņš norādīja, ka no dienaskārtības nepazudīs arī Baltkrievijas jautājums, jo ne velti baltkrievu opozīcija sīvā konkurencē ieguva EP Saharova balvu. Ijaba ieskatā tiks pausts atbalsts opozīcijai un skaļi iebilsts pret jebkādiem Krievijas centieniem iejaukties.
«Iespējams, ka uz režīma maiņu nebūs ilgi jāgaida, jo arī Aleksandrs Lukašenko sācis runāt par izmaiņām konstitūcijā. Vai šogad Baltkrievija atbrīvosies no režīmā, mēs varam tikai cerēt, jo represīvā sistēma Baltkrievijā ir ļoti spēcīga,» sacīja politiķis.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.