Ijabs: Putins ir panācis to, ka padomju laika pieminekļi plašākai sabiedrībai asociējas ar Krievijas brutālo teroru Ukrainā

Viņa ieskatā, Putina Krievijas agresija Ukrainā veido Eiropā pareizo priekšstatu par to, ko sevī iemieso mūsdienu Krievijas režīms. Ijabs pieļāva, ka pienākts arī tas brīdis, kad no publiskās telpas pazudīs arī tie padomju pieminekļi, kas uzcelti un atrodas Berlīnē.

EP deputāts uzvēra, ka pieminekļa nojaukšana Pārdaugavā bija darbs, ko vajadzēja paveikt jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Novācot pieminekli no publiskās telpas, rīdzinieki ir ieguvuši vēl vienu vietu, ko varētu potenciāli labi apdzīvot. Ijabs akcentēja, ka piemineklis bija «absolūts svešķermenis» Rīgas arhitektūrā un pilsētas dzīvē. Pieminekļa nojaukšana ir atbrīvošanās no Rīgai un Latvijai pilnīgi nedabiska veidojuma.

Viņš skaidroja, ka sabiedrībai pamatā jāvienojas uz valsts konstitucionālajiem pamatiem, kas nosoda totalitārismu, ieskaitot totalitāro komunismu, līdz ar to pilsētas centrā nevajadzētu atrasties objektiem, kas to slavina.

«Godīgi sakot, man tīri psiholoģiski nav bijusi saprotama šī pieminekļa dievināšana, jo piemineklis vēsturiski nav bijusi nekāda svētvieta. Tas ir padomju režīma beigās uzcelts ideoloģisks piemineklis. Protams, pastāv iespēja, ka kādam ir romantiskas jūtas pret pieminekli kā pret ainavas elementu, bet, manuprāt, mēs kā 21.gadsimta Latvijas pilsoņi varam šo vietu izmantot daudz labāk, tāpēc būtu nepieciešama gan sabiedrības, gan profesionāļu, gan politiķu diskusija par to, kam šajā vietā vajadzētu atrasties,» sacīja Ijabs.

Runājot par to sabiedrības daļu, kurai pieminekļa nojaukšana Pārdaugavā izraisīja dažādas emocijas, EP deputāts atzīmēja, ka, piemēram, Vācijas teritorijā tikpat kā nav arhitektūras objektu, kas slavinātu nacionālsociālismu. Vācijā tas ir bijis pašsaprotami, ka tādi objekti ir izdzēšami no publiskās telpas.

«Pēc kara arī Vācijā droši vien bija ļaudis, kas ilgojās pēc nacionālsociālistiskās jaunības, bet tas nevarēja kalpot kā arguments, lai uz visiem ielu stūriem būtu svastikas un Hitlera bistes. Mums ir jārīkojas tieši tāpat. Pilsētas iedzīvotājiem ir jābūt iespējai ietekmēt vidi, kurā tie dzīvo. Ja kādam tas nepatīk, var sev mājās uz tapetēm uzlīmēt Staļina bildi un priecāties, bet tas nenozīmē, ka pilsētvidē ir jābūt Staļina armiju slavinošiem pieminekļiem,» uzsvēra Ijabs.