Iekšlietu ministre ierosina valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

IeM arī norādīja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.

Trešdien, 11.augustā, ministre dosies uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu.

Valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl būs nepieciešams Saeimas akcepts, noskaidroja LETA.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.

Jau ziņots, ka par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu trīs dienās kopumā aizturētas jau 160 personas.

Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas — Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras «Frontex» eksperti.

Pagājušajā trešdienā premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagājušajā nedēļā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.

Tāpat ziņots, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti, no kuriem viens paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.