Intervijā YouTube kanālā BlacbBox Šovs Ķirsons dalījies gan savos plānos, gan padomju laika biznesa pieredzē. Viņš ir strādājis par bārmeni, kā pats godīgi atzīst, zadzis, kā jau visi tolaik šajā arodā, tikai nebijis nekaunīgs – nelējis klientiem glāzē šļuru, bet tikai pieczvaigžņu konjaka vietā trīszvaigžņu un tā sakrājis 12 000 rubļu.
Pēc Ķirsona aplēsēm, tas esot kā 120 000 eiro. Te gan der atgādināt, ka padomju laikos par labu algu uzskatīja jau 200 rubļu mēnesī, taču, piemēram, PSRS ražojuma krāsu televizors maksāja ap 750 rubļu, indiešu džinsi veikalā simtu, bet žigulis, pēc kā bija gadiem jāgaida rindā, 7500 rubļu.
1980. gadā Ķirsons pat aizsūtīts pastrādāt par bārmeni ārzemnieku apkalpošanā Maskavas olimpiskajās spēlēs un izspriedis, ka var Latvijā uztaisīt vēl labāku krogu nekā ārzemēs. Tā Ķengaragā tapis Polijas sadraudzības pilsētas vārdā nosauktais bārs Ščečina, uz kuru 80. gadu sākumā “ar savu čigānu draugu” braukusi pat PSRS līdera Leonīda Brežņeva meita Gaļina.
Čeka šantazējusi 50 kapeiku dēļ
Bārmeņi redz un dzird daudz, un padomju okupācijas laikā šā aroda pārstāvji bija Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas uzmanības lokā. Ķirsos nav noliedzis, ka bija savervēts par ziņotāju, tas notika 1982. gadā. VDK aģentu uzskaites kartīte liecina, ka viņam bija piešķirts segvārds “Alfa”.
Segvārds “Alfa” – Gunāra Ķirsona VDK aģenta uzskaites kartīte. Viņš uzsver, ka ne par vienu nav ziņojis, bet gluži otrādi, pat brīdinājis uzmanīties no čekas.
Pērn intervijā Latvijas Radio raidījumā Laikmeta krustpunktā Ķirsons skaidroja, ka VDK viņu šantažējusi, draudot ar tiesu: “Mani noķēra par kaut kādām pāris kapeikām, neatceros, cik tur bija, lai varētu atlaist no darba un pat tiesāt, un tur es… Neatceros, bet nebija pat liela tā summa, 50 kapeikas vai cik… (..) Es teicu okei, izgāju ar asarām no turienes, bet tad es sev teicu – pagaidi, ne es uz jums, bet jūs uz mani strādāsiet. Es sev tā pateicu un arī izdarīju, un man nav kauns.”
Ķirsons stāsta, ka ir pat brīdinājis, piemēram, kādu cilvēku, ka čeka interesējas par viņa toreiz aizliegtajiem valūtas darījumiem. “Es varētu daudz tādus piemērus teikt, bet es pateikšu, ka varu staigāt pa ielu ar tīru sirdsapziņu, ka nevienu vēstuli nevarēs atrast par mani, ka es būtu kādam slikti darījis,” paudis Ķirsons.
Jau neatkarības laikā viņš vērsās tiesā, un 2007. gadā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa secināja, ka Ķirsons nav apzināti sadarbojies ar VDK un nav bijis tās informators.
