Grozījumi pensiju likumā: kā turpmāk aprēķinās apdrošināšanas stāžu par padomju laikos nostrādātajiem gadiem

Tagad arī pie pensijām ir ķērušies. Tautā runā, ka pārmaiņas virmojušas gaisā jau vairākus gadus. “Mēs jau ilgu laiku esam bijuši uz valsts kakla,” ar rūgtumu atzīst pensionāri. “Ekonomisti un politiķi mūs dēvē teju vai par liekēžiem, jo mūsu pensijām no valsts kases tiek tērēts daudz naudas. Bet vai tad mēs savas pensijas neesam nopelnījuši?”

Tagad jautājums par “nav nopelnījuši” ir nonācis līdz likumdevējiem. Proti, ne visi, kam ir apdrošināšanas stāžs par padomju laikos nostrādātajiem gadiem, ir pelnījuši Latvijas pensijas. Kā saka, bez komentāriem…

Aplūkosim tuvāk, ko sola jaunās izmaiņas pensiju likumdošanā.

Strādājāt nepareizajā laikā?

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” nosaka jaunu apdrošināšanas stāža aprēķināšanas kārtību, kurš, iespējams, stāsies spēkā jau no 2025. gada 1. janvāra. Kā norāda projekta autori no Labklājības ministrijas, tagad darbs un tam pielīdzinātie periodi bijušajās PSRS republikās tiks sasaistīti ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā.

Jaunos grozījumus likumā “Par valsts pensijām” ir apstiprinājis Ministru kabinets. Tagad par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā.

Patlaban Latvijas pensijas tiek piešķirtas un maksātas gan par darbu pēc neatkarības atjaunošanas – no 1995. gada 1. janvāra, gan arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990.gada beigām, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, norāda projekta autori.

Ar likuma grozījumiem tiek izveidota saikne starp jauno un veco sistēmu. “Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā,” grozījumu nepieciešamību skaidro labklājības ministrs Uldis AUGULIS.

Svešiniekiem nedosim?

Šādu soli, mainot pensiju aprēķināšanas kārtību, cita starpā pamato arī iepriekš veiktie grozījumi Latvijas pensiju likumdošanā atbilstoši Eiropas normām.

Tā, kopš 2023.gada jūnija Latvijas vecuma pensiju var pieprasīt arī personas, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības. Tas būtiski palielina pieprasītāju skaitu, tostarp ar personām, kuras vispār nav piedalījušās sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā Latvijā.

Tā kā Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz solidaritātes principiem, tagadējiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem no viņu veiktajām iemaksām jānodrošina pensijas izmaksa par darbu citās bijušajās PSRS republikās – ne tikai Latvijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem, kuri dzīvo jebkur pasaulē, bet arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem ir tiesības uz Latvijas pensiju.

Tāpēc, aprēķinot apdrošināšanas stāžu, būtu korekti sasaistīt vēsturiskos pielīdzinātos periodus ar iesaisties ilgumu Latvijas pensiju sistēmā, uzskata grozījumu autori.

Cik liels darba stāžs tiks ieskaitīts?

Kādu daļu no padomju laika darba stāža un pēc kāda principa šos gadus tiek piedāvāts ieskaitīt apdrošināšanas stāžā Latvijas pensijas piešķiršanai? Tas ir galvenais jautājums, kas satrauc topošos pensionārus, kuri būtiska daļa darba stāža ir iegūta padomju laikos.

1.      Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas.

Ja cilvēka apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.

2.      Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas.

Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.

No 2025. gada apdrošināšanas stāžs Latvijas pensijas piešķiršanai būs 20 gadi. Un, kā mēs saprotam, padomju laikos iegūtas darba stāžs tiks ieskaitīts ne visiem…

Pārmaiņu gadi ir ietekmējuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju likteņus, kuri padomju laikā strādāja rūpnīcās, fabrikās un valsts iestādēs – zinātnē, kultūrā, izglītībā. Bez vainas vainīgie, 90. gados daudzi no viņiem palika bez darba un arī bez mājokļiem. Atrast jaunu darbu paveicās ne visiem.

Daudziem no šiem cilvēkiem lielākā daļa apdrošināšanas stāža ir iegūta padomju gados, un viņiem jau tā vecumdienās draud minimālā pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Likums, kuram vajadzētu nodrošināt taisnīgu pensijas aprēķinu jaunajiem “eiropiešiem”, sit pa savējiem. Sanāk, ka saskaņā ar jaunajiem grozījumiem tie, kuriem darba stāžs ir nopelnīts galvenokārt padomju gados, var palikt arī bez šī mazumiņa?

Vera STEPNOVA