Grīziņkalnā uzlabota operatīvo dienestu piekļuve Vārnu ielai

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ar apsekoja teritorijas pieejamību un identificēja iespējamos šķēršļus operatīvajam transportam.

Apsekošanas laikā konstatēts, ka Vārnu ielā izbūvētais modālais filtrs un apgriešanās vieta, lai arī ārkārtas situācijās ir pārvietojami, var kavēt operatīvo dienestu nokļūšanu notikuma vietā.

Tādēļ Ārtelpas un mobilitātes departaments šodien veicis norobežojošo elementu pārvirzīšanu un tuvākajā laikā tiks uzstādītas ceļa zīmes Nr. 301 «Iebraukt aizliegts» Vārnu ielas modālajā filtrā, vienlaikus nodrošinot operatīvā transporta caurbraukšanas iespējas.

LETA iepriekš ziņoja, ka pretēji vairāku iedzīvotāju iebildumiem, Rīgas pašvaldība pagaidām neplāno atteikties no satiksmes izmaiņām Grīziņkalnā, pamanāmākā no kurām ir satiksmes bloķēšana Vārnu ielā, aģentūrai LETA noskaidroja domē.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello (P) klāstīja, ka pašvaldība tagad pusgadu testēšot izmaiņu ietekmi un tikai tad lemšot par pārmaiņām.

Viņa atzina, ka lielāko neapmierinātību izraisījusi Vārnu ielas sadalīšana divās daļās, tās vidū bloķējot satiksmi, kas, politiķes traktējumā, esot nepieciešams, lai liegtu ielu izmantot tranzītam.

Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti jau 2784 paraksti par satiksmes reorganizācijas izmaiņu atcelšanu Grīziņkalna apkaimē. Vietējie iedzīvotāji aktivizējušies arī citos veidos, piemēram, apņemoties dibināt jaunu apkaimes iedzīvotāju biedrību, kas aizstāvētu viņu pozīciju.

Privātās iniciatīvas ierosinātājs Vjačeslavs Makarovs pārmet, ka satiksmes izmaiņu mērķis formulēts pārāk vispārīgi un atrauti no realitātes, savukārt pieņemtie lēmumi ir nesamērīgi, nepietiekami pamatoti ar konkrētiem datiem un faktu analīzi, kā arī ieviesti bez iepriekšējas apkaimes iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā.

Kā aģentūrai LETA teica Ārtelpas un komunikācijas departamenta direktors Kristaps Kauliņš, sākotnēji tiks pārbaudīti paraksti, tad iesniegums tiks iesniegts pašvaldībā un nodots izvērtēšanai departamentam. Apmēram trīs mēnešu laikā departaments varētu sniegt starpziņojumu par situāciju.

Šajā laikā teritorija, kurā ieviestas izmaiņas, regulāri tikšot apsekota, notikšot sarunas ar iedzīvotājiem, lai saņemtu atgriezenisko saiti un izvērtētu ieviesto izmaiņu ietekmi.

Kauliņš apgalvoja, ka pašlaik departaments neesot saņēmis «viennozīmīgu noraidījumu» ieviestajām izmaiņām.

Tāpat jau pēc izmaiņu ieviešanas dome runāšot ar Neatliekamās palīdzības dienestu par iespējamiem risinājumiem, lai nekavētu mediķu brigāžu nokļūšanu pie pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Jau vēstīts, ka no 20. aprīļa vairākās Grīziņkalna ielās ieviestas maksas stāvvietas, bet atsevišķās ielās ieviestas papildu satiksmes organizācijas izmaiņas — noteikti ātruma ierobežojumi, ierobežota caurbraukšana, aizliegta transportlīdzekļu novietošana uz ietvēm, ierīkota velojosla un ieviesta vienvirziena satiksme.

Braukšanas ātruma zona 20 kilometri stundā ieviesta Vārnu, Alauksta, Zvaigžņu, Laboratorijas, Terēzes un Lauku ielās, kur esot intensīva gājēju plūsma. Ata, Stadiona, Rūdolfa un Sapieru ielās ieviests maksimāli atļautais braukšanas ātrums 30 kilometri stundā.

Alauksta ielā un Stadiona ielā liegta automašīnu novietošana uz ietvēm un izveidotas autostāvvietas uz brauktuves, «lai uzlabotu gājēju drošību un nodrošinātu kvalitatīvus ielu uzturēšanas darbus apkaimē».

Zvaigžņu ielā pretēji esošajai vienvirziena satiksmes plūsmai ierīkota velojosla.

Vārnu ielā pie krustojuma ar Laboratorijas ielu autotransportam liegta caurbraukšana abos virzienos, «lai samazinātu autoplūsmu, kas izmanto šo ielu maršrutā no Tallinas ielas uz Pērnavas ielu».

Lauku ielā sašaurināta brauktuve, veidojot drošu skolas zonu pie Grīziņkalna vidusskolas, kā arī noteikta vienvirziena satiksme virzienā no Tallinas ielas līdz Pērnavas ielai, lai samazinātu satiksmes intensitāti pie skolas.

Izmaiņas esot veiktas pēc Grīziņkalna iedzīvotāju biedrības aicinājumiem. Tajā apvienojušies ap 100 biedru, un izmaiņu oponenti ir pārliecināti, ka tas ir nepietiekams iedzīvotāju skaits, lai šī biedrība varētu runāt visas apkaimes vārdā.