«Greenpeace» pētījums: Baltijas valstīm ir slikti attīstīta dzelzceļa sistēma

Pētījumā analizēti esošie un potenciālie tiešie dzelzceļa savienojumi starp lielākajām Eiropas pilsētām salīdzinājumā ar gaisa savienojumiem. Kopumā tika analizēti 990 maršruti starp 45 lielākajām Eiropas pilsētām, tostarp Baltijas valstīs.

«Greenpeace» norāda, ka Rīga ir savienota ar tiešo vilcienu satiksmi tikai ar Viļņu. Šis vilciens tika ieviests nesen un kursē vienu reizi dienā katrā virzienā, savukārt Tallina nav savienota ar tiešo vilcienu satiksmi ar nevienu no analizētajām pilsētām, tomēr ir iespējams ceļot ar vilcienu uz Rīgu, izmantojot vietējos vilcienus, kas prasa ilgu pārsēšanos robežstacijā.

Vienlaikus Viļņa ir tieši savienota ar vilcienu uz Varšavu, taču, ņemot vērā, piemēram, dažādos sliežu platumus, pie robežstacijas ir nepieciešama vilciena maiņa. Pētījumā arī teikts, ka Baltijas valstīs nav pieejamu nakts vilcienu.

Kopumā sliktā dzelzceļa stāvokļa dēļ Baltijas valstīs pilsētu skaits, kuras iespējams sasniegt ar vilcienu 18 stundu laikā, ir salīdzinoši zems. No Rīgas un Tallinas iespējams sasniegt trīs pilsētas, savukārt no Viļņas — astoņas pilsētas. Tāpat «Greenpeace» norāda, ka visredzamākais trūkstošais tiešais dienas vilciena savienojums patlaban ir Tallina-Rīga.

Tādējādi pētījumā norādīts, ka ar mērenām investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā, nodrošinot vidējo ātrumu 80 kilometri stundā (km/h) visos vilcienu maršrutos, tiešie vilcieni no Rīgas un Viļņas 18 stundu laikā varētu apkalpot vēl deviņas pilsētas, tostarp Hamburgu, Minheni un Zagrebu.

Savukārt patlaban Baltijas valstīs norisinās plaši dzelzceļa būvniecības darbi «Rail Baltica» projektā, kura mērķis ir savienot visas trīs valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, kas nākotnē ļautu vairāk pilsētu savienot ar vilcienu.

Kopumā pētījumā tika secināts, ka 114 jeb 12% no analizētajiem 990 maršrutiem starp Eiropas pilsētām ir tieši savienoti ar dzelzceļu, bet 69% no kopējiem maršrutiem ir tiešie avioreisi, kas apliecina, ka Eiropas transporta infrastruktūra joprojām mudina cilvēkus izvēlēties lidojumus, nevis vilcienus, neraugoties uz aviācijas daudz kaitīgāku ietekmi uz vidi. Tāpat norādīts, ka neviena no pētījumā analizētajām pilsētām pilnībā neizmanto potenciālu tiešo vilcienu pakalpojumu nodrošināšanai.

«Greenpeace» aicina Eiropas valstis un valdības palielināt ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, lai nākotnē palielinātu tiešo vilcienu savienojumu skaitu Eiropā, kā arī organizācija vērš uzmanību, ka lidojumi ir videi daudz kaitīgāki nekā vilcieni.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.