Ģimenes ārsti: Antibiotiku izrakstīšanu noteikti var optimizēt

Speciāliste gan atzīmēja, ka precīzākai antibiotiku terapijas nozīmēšanai varētu palīdzēt aktīvāka analīžu veikšana, tai skaitā ekspresdiagnostisko testu pielietojums ģimenes ārstu praksēs. Šobrīd šie testi ir pieejami ļoti ierobežoti, un daļa nav valsts apmaksāti. «Varam veikt, ja pacients piekrīt apmaksāt pats,» klāstīja LĢĀA prezidente.

Viņa atzīmēja, ka ļoti svarīgs ir arī antibiotiku pieejamības jautājums. Sevišķi aktuāls tas bijis pēdējos divos gados, kad «periodiski bijām spiesti izrakstīt tās antibiotikas, kas ir pieejamas — pat ja spektrs plašāks, jo piemērotāko šaurākā spektra antibiotiku vienkārši Latvijā nebija,» atzīmēja Nicmane-Aišpure.

Papildus tam samazināt antibiotiku pielietojumu var arī, aktīvāk vakcinējoties pret gripu, pneimokoku infekciju un ievērojot individuālās higiēnas prasības.

Vienlaikus antibiotiku pielietojumu var samazināt, ja persona, saslimstot, pirmās trīs dienas paliek mājās, nevis turpina doties, piemēram, uz skolu vai darbu, tā izplatot infekcijas, norādīja speciāliste.

Viņa pauda, ka Latvija var būt lepna ar to, ka gadiem ir to valstu vidū, kas salīdzinoši maz un atbilstoši izmanto antibiotikas ambulatori.

LĢĀA vadītāja skaidroja, ka ambulatori izrakstītās antibiotikas ietver ne tikai ģimenes ārstu izrakstītās, bet arī visu ambulatori praktizējošo ārstu izrakstītās antibiotikas — piemēram, LOR speciālistu, gastroenterologu, urologu, ķirurgu un daudzu citu specialitāšu ārstu.

Pēc antibiotiku patēriņa ambulatorajā sektorā 2023. gadā Latvijā bija astotais zemākais patēriņš Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati.

«Taču jāmin, ka patērēto antibiotiku daudzums 2023. gadā bija nedaudz augstāks nekā 2019. gadā,» atzīmēja Nicmane-Aišpure.

LĢĀA kopīgi strādājusi ar infektologiem un citiem speciālistiem pie racionālas antibiotiku terapijas nozīmēšanas vadlīnijām bērniem. Iepriekš un arī tagad asociācija sadarbojas ar Metodisko centru infektoloģijā pie jaunu ieteikumu izstrādes ambulatori pielietojamo antibiotiku nozīmēšanā konkrētu saslimšanu gadījumos.

Kā vēstīts, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka ir maksimāli jāsamazina antibiotiku lietošana.

Viņš iepazīstināja ar aprēķiniem, ka ambulatori jeb ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņu Latvijā būtu iespējams samazināt par 20% līdz 30%, bet slimnīcās — vismaz par 10% līdz 20%.

Speciālists atzina, ka antibiotiku rezistence ir globāla problēma un ir valstis, kur tā ir ievērojami lielāka.

Vaicāts, vai ir izeja no šīs problēmas, kāds «atpakaļceļš», Dumpis skaidroja, ka diemžēl dažkārt slimnīcās jau tiek lietots termins «pirmsantibiotiku ēra», kad izplatās baktērijas, kurām nav pieejamas antibiotikas. Savukārt jaunās antibiotikas, ja tādas parādās, maksā 100 reizes dārgāk, un arī tām attīstās rezistence.

Viņš vērtēja, ka šobrīd «tik traki Latvijā nav», bet ir jābūt prātīgākiem.