Gerhards: Covid-19 krīzes laikā primāri ir jāstiprina ES tirgus, samazinot importa preču un pakalpojumu apjomu

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka trešdien, 13.maijā, zemkopības ministrs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē, kurā dalībvalstis diskutēs par Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, līdz šim pieņemtajiem atbalsta pasākumiem un tālāko nepieciešamo rīcību tautsaimniecības atjaunošanai. 

«Tieši šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš pierādīt ES dalībvalstu vienotību un saliedētību, kā arī jānodrošina ES tirgus aizsardzība,» pirms videokonferences pauž zemkopības ministrs Kapars Gerhards (NA).

Viņaprāt, laikā, kad visu pasauli ieskauj Covid-19 izraisītā krīze, primāri ir jāstiprina ES tirgus, samazinot importa preču un pakalpojumu apjomu, lai iespējami veicinātu ES dalībvalstu tirgus dalībnieku saimniecisko darbību.

Gerhards uzskata, ka katras valsts iedzīvotājiem, izvēloties preces savam pārtikas grozam, ir jāizsver iespēja dot priekšroku tieši pašmāju ražotājiem, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Jo lielāks vietējo ražotāju produktu īpatsvars būs tirdzniecības vietās, jo vairāk tiks sekmēts vietējā produkta noiets tirgū.

Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas (EK) līdz šim īstenotos pasākumus, īpaši attiecībā uz dažādu noteikumu un procedūru vienkāršošanu un atkāpēm, avansa maksājumu veicināšanu, atvieglotiem nosacījumiem Lauku attīstības programmas 2014-2020.gadam grozījumu veikšanā un privātās uzglabāšanas atbalstu piena produktiem. Tāpat atzinīgi esot vērtējami EK veiktie pasākumi, kuru mērķis ir Covid-19 ietekmes samazināšana zivsaimniecības nozarē. 

ZM norāda, ka pastiprināti jāpievērš uzmanību ES ražotāju un uzņēmumu aizsardzībai, ES tirgū dodot priekšroku ES ražotiem, nevis importētiem produktiem. Pienācis laiks stingrāk uzstāt, lai importētie produkti atbilstu tiem pašiem augstajiem ražošanas standartiem, kādus ievēro ES ražotāji, deklarē ministrija.

Vienlaikus ZM vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas ir jārisina. Piemēram, EK neparedz papildu finansējumu lauku attīstības jomā šo pasākumu īstenošanai. Taču tām dalībvalstīm, kurās sekmīgi īsteno Lauku attīstības programmu un kurām tās finansējums 2014.-2020.gadam ir izmantots, tostarp Latvijai, nebūs iespēju šos pasākumus īstenot. Tāpēc Latvija nevarēs īstenot EK paredzēto pasākumu lauksaimnieku un mazu un vidēju uzņēmumu atbalstam — attiecīgi 5000 eiro un 50 000 eiro apmērā. 

ZM uzskata, ka ir jārod risinājums, kā atbalstīt tās dalībvalstis, kuras līdz šim ir sekmīgi īstenojušas Lauku attīstības programmas 2014-2020.gadam pasākumus un kurām vairs nav šī finansējuma. Tam, ministrijas ieskatā, ir nepieciešams papildu finansējums no EK, lai visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas mazināt Covid-19 krīzes izraisītās sekas lauku attīstībā. 

Tāpat ZM uzskata, ka privātās uzglabāšanas atbalstu ir nepieciešams paredzēt arī cūkgaļai, kuras cenas Latvijā pēdējo nedēļu laikā kritušās par 20%. Grūti klājas arī uzņēmējiem zivsaimniecības nozarē, kur samazinājies apgrozījums, radies darbinieku atlaišanas risks, veidojas uzkrājumi noliktavās, ir problēmas saņemt samaksu par pārdoto produkciju. 

Latvija sagaida, ka EK akceptēs aprīlī iesniegtos grozījumus Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam, lai ZM bez kavēšanās varētu sākt atbalsta pasākumu ieviešanu visos zivsaimniecības sektoros. 

Tāpat, ZM ieskatā, izstrādājot Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma nosacījumus 2021.-2027.gada plānošanas periodam, ir jāizlīdzina tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.