Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par «Rail Baltica» ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par «Rail Baltica» projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar «Rail Baltica» infrastruktūras objektu būvniecību.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Kriminālprocess nav sākts pret konkrētām amatpersonām.

Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Izmeklēšanas interesēs detalizētākas ziņas par sākto kriminālprocesu patlaban netiks sniegtas.

Kā vēstīts, Ģenerālprokuratūra pārbaudi sāka jūnijā.

Tāpat ziņots, ka valdība 10.decembrī konceptuāli vienojās par «Rail Baltica» pirmās kārtas ieviešanas scenāriju.

Prioritārie uzdevumi «Rail Baltica» pirmajā kārtā būs izveidot «Rail Baltica» pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana «Rail Baltica» pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp «Rail Baltica» un esošo 1520 milimetru (mm) dzelzceļa tīklu.

Tāpat Satiksmes ministrija (SM) kopā ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar «Rail Baltica» pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām — vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.