Ģenerālprokuratūra sāks pārbaudi par Kadžuļa apgalvojumiem par centieniem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus

Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) aģentūru LETA informēja, ka dienests «ir pievērsis uzmanību» publiski izskanējušajai informācijai, tomēr plašākus komentārus dienestā nesniedza.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «SOAAR» vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā «Kas notiek Latvijā?» apgalvoja, ka pirms teju desmit gadiem toreizējais «Vienotības» ģenerālsekretārs Artis Kampars esot aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāju «SOAAR» viltot 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus, lai tādējādi nodrošinātu partijas toreizējās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas iekļūšanu parlamentā. Nekāda apstiprinājuma šādai sarunai Kadžulim gan neesot, bet viņš savulaik esot par to ziņojis tiesībsargājošajām iestādēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aģentūrai LETA paziņoja, ka no Kadžuļa nekādus iesniegumus nav saņēmuši.

Arī VDD uzsver, ka ne 2014. gadā, ne vēlāk dienests nav saņēmis nevienu iesniegumu no uzņēmēja Renāra Kadžuļa vai citas personas saistībā ar izskanējušo apgalvojumu.

Kā ziņots, Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. «Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta,» it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. «Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica — nu tad būs visādi,» raidījumā apgalvoja Kadžulis.

Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no «Vienotības» saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.

Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam, tomēr atsaucība esot izpalikusi.

Kampars Kadžuļa pārmetumus par centieniem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātu nosauca par absurdiem un nepatiesiem, jo šāda satura sarunas starp abiem neesot notikušas.

Pēc šiem paziņojumiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar ģenerālprokuroru un lūdza veikt nepieciešamos pasākumus un pārbaudi, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014.gadā. Rinkēvičs uzdevis ģenerālprokuroram veikt pārbaudi un par tās rezultātiem informēt viņu un Latvijas sabiedrību.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūdz tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. «Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis — jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai,» uzskata premjere.

Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.

2024.gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja, ka «Vienotība» astoņus gadus bez maksas izmantojusi «SOAAR» veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās.