Ģenerālis: Latvijas aizsardzības spēki nespētu vienlaikus notriekt potenciālā ienaidnieka masveidā palaistus dronus

Otrdien apakškomisija ar aizsardzības resora amatpersonā diskutēja par Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību projektos «Austrumu sardze» un «dronu siena».

Apakškomisijas loceklis Jānis Dombrava (NA) interesējās, vai Latvijai būtu spējas neitralizēt, piemēram, 20 dronus, ja tos palaistu pāri austrumu robežai vai no jūras puses.

Leščinskis atbildēja, ka garantēt notriekšanu NBS «absolūti nevar» un arī, attīstoties pretgaisa aizsardzības spējām, garantēt notriekšanu nebūtu iespējams. Viņš norādīja, ka Latvijai ir vairāk nekā 400 kilometrus gara austrumu robeža, un efektīva dronu notriekšana būtu atkarīga no apstākļiem un to skaita.

«Mēs varam attīstīt savas spējas un plānot kā visracionālāk un visefektīvāk šīs spējas izmantot, bet nevar garantēt, ka pie 400 kilometru garas robežas varēs apturēt visus dronus,» sprieda ģenerālis.

Ja atbilstoši nostrādā NBS brīdinājuma sistēmas un laicīgi dronus identificē un NBS pretgaisa dežūgrupas laicīgi devušās uz pozīcijām, tad lielāko daļu no «šiem droniem varētu iznīcināt apstākļu pozitīvas sakritības gadījumā.» Vienlaikus viņš aicināja parēķināt, cik blīvām jābūt pretgaisa aizsardzības grupām pie 400 kilometru garas robežas.

«Patreiz miera laikā tik ļoti nesaskatām kā draudu, ka mūsu virzienā ar nolūku varētu masveidā palaist kaujas dronus, jo tas būtu faktiski kara pieteikums. Vienlaikus ir tāda iespēja, ka šādi droni nokļūst mūsu teritorijā, jo Krievija un Baltkrievija izmanto elektroniskās darbības ierīces, lai novirzītu kaujas dronus no trajektorijām un tie var iemaldīties. Tas, visdrīzāk, notika ar 2024. gadā Latvijā nokritušo dronu «Shahed»,» klāstīja ģenerālis.

Runājot par Latvijas pretgaisa aizsardzību, Leščinskiss atgādināja, ka NATO operācija «Austrumu sardze» iedarbināta pērn rudenī. Pirms tam 2024. gada rudenī arī NBS iedarbināja savu operāciju, kas nozīmē, ka NBS kaujas grupas ir pastāvīgā dežūrā uz valsts austrumu robežas. Tāpat robeža ir pastiprināta ar papildus sensoriem, turklāt NBS virzās uz daudzslāņainu pretgaisa aizsardzības veidošanu. NBS esot spējīga 15 minūšu laikā slēgt Latvijas gaisa telpu un ir panākti dažādi ierobežojumi Latvijas dronu lietotājiem.

Nākotnē, kad pamazām turpināsies «Austrumu sardze» ieviešana un palielināsies sabiedroto klātbūtne, tad kļūs komplicētāks jautājums attiecībā uz komandvadību un atbildības sadalījumu, sprieda militārpersona.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš apakškomisijā norādīja, ka savulaik reģionu iekšlietu ministru sanāksmē nosauktā «dronu siena» nav populārs apzīmējums Eiropā, līdz ar to Eiropas Savienībā plašāk lieto apzīmējumu «pretdronu iniciatīva». Patlaban ES politiskā līmenī nodefinēti četri galvenie spēju virzienu projekti — «Austrumu flanga sardze», Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva, Eiropas gaisa iniciatīva un Eiropas kosmosa vairogs.

Latviju īpaši interesē Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva un «Austrumu flanga sardze». Latvijas mērķis ir atrast veidu, kā caur šīm iniciatīvām iegūt papildus finanšu atbalstu savu spēju attīstībai.

Kā ziņots, reģiona valstis ir vienojušās izveidot «dronu mūri» no Norvēģijas līdz Polijai, lai ar bezpilota lidaparātiem aizsargātu savas ārējās robežas.

«Dronu mūra» izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu «nosegta» projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pērm reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nākusi klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Misijas uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) medijiem paziņojis, ka «Austrumu sardze» nozīmē lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs — īpaši gaisā, spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrāku un efektīvāku reakciju.