Gauss: Pēc atlaišanas no amata vēl pastāv neatrisinātas saistības

«Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības,» aģentūrai LETA sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka «airBaltic» labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. «Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē,» viņš teica.

«airBaltic» pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Ievērojot lēmuma konfidencialitāti, plašākus komentārus par šo jautājumu aviokompānija nesniegs.

LETA jau ziņoja, ka «airBaltic» padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu. 2024.gadā Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.

Gauss darbu «airBaltic» sāka 2011.gada 1.novembrī.

Tāpat vēstīts, ka «airBaltic» izpilddirektora vakanci paredzēts izsludināt nākamnedēļ — 30.aprīlī. Atlases process varētu ilgt kopumā aptuveni trīs mēnešus.

Līdz tam lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis.

2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju «Lufthansa» par investīcijām «airBaltic» 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu «Lufthansa Group» saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc «airBaltic» potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO «Lufthansa Group» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa Group» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja («Bundeskartellamt») atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

«airBaltic» 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.