Gājienā par dzīvniekiem mudina Saeimu pieņemt vistu sprostu aizliegumu

Skandējot saukļus «Atver sirdi — atver būri», «Brīvību dzīvniekiem», «Saki cietsirdībai nē — vistu sprostus pagātnē!» un «Sprostiem nē!», bungu pavadībā gājiena dalībnieki ar dažādiem plakātiem rokās no Kongresu nama devās cauri Rīgas centram līdz Saeimai, kur akcija noslēdzās ar vairāku iniciatīvas atbalstītāju un likumprojekta līdzparakstītāju uzrunām.

Saeimas deputāte Jana Simanovska (P) pauda, ka šis likumprojekts Saeimai ir svarīgs, jo tas ir jautājums par to, kādā sabiedrībā sabiedrība dzīvos. «Ja mēs gribam līdzjūtīgu sabiedrību, sabiedrību, kas ieklausās citu sāpēs, mums ir arī jāsaprot, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes,» teica deputāte.

Saeimas deputāts Jānis Zariņš (JV) savā uzrunā vērsās pie kolēģiem no citām frakcijām, kuri atbalsta to, par ko protestētāji iestājas, bet kuriem nav drosmes to pateikt skaļi un arī nobalsot. «Tāpēc es vēršos pie viņiem ar lūgumu ieklausīties savā sirdsapziņā un balsot. Sabiedrība to novērtēs,» pauda Zariņš.

Saeimas deputāts Kaspars Briškens (P) savā uzrunā norādīja, ka šis ir viens no šī Saeimas sasaukuma sirdsapziņas balsojumiem. «Ceru, ka šo likumu deputāti atbalstīs un mēs ar to dosim grūdienu tiem dažiem atlikušajiem uzņēmumiem, kas vēl nav pārliecināti, ka ir jāinvestē ilgtspējīgās, civilizētās un konkurētspējīgās tehnoloģijās, un arī spers šo nākamo soli,» teica Briškens.

Biedrības «Dzīvnieku brīvība» vadītāja Katrīna Krīgere aicināja Saeimu ieklausīties sabiedrības prasībā un atbalstīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu industriālo dējējvistu sprostu izmantošanu Latvijā. Viņa pauda, ka jau pēc dažām dienām Saeimā izšķirsies tas, vai Latvija izvēlēsies iet progresa ceļu — par cilvēcību, par dzīvnieku aizsardzību un par izaugsmi -, vai tomēr deputāti nolems vilcināties, atlikt un pieļaut to, ka dzīvnieki bezjēdzīgi mocās, ieslodzīti šauros un netīros būros.

Gājiena organizatori norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas ir spiestas visu mūžu stāvēt saspiestībā uz metāla režģiem, nespējot pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus, jo katrai vistai sprostā atvēlēta vien niecīga platība — aptuveni A4 formāta papīra lapas lielumā. Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, piemēram, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 27. maijā pirmajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2030. gadam.

Komisijas priekšsēdētājs Briškens aģentūrai LETA skaidroja, ka komisijas sēdē izskanējusi pretestība no vairākām lauksaimniecības un nozares organizācijām, tostarp biedrības «Zemnieku saeima». Briškens atzina, ka nesaredzēja skaidru pretargumentāciju, jo nozare Latvijā, kā arī Eiropas tirgū kopumā pati jau iet virzienā, lai atteiktos no dējējvistu turēšanas sprostos, turklāt likumprojekts piedāvā piecu gadu «pārkārtošanās termiņu».

Grozījumi paredz atteikties no dējējvistu turēšanas sprostu sistēmās, nosakot par minimālo labturības standartu olu ražošanā vistu turēšanu kūtīs vai citās bezsprostu sistēmās. Likumprojekts neparedz aizliegt olu ražošanu kā tādu, bet gan mainīt piemērojamās labturības prasības, pauž izmaiņu autori.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.