Gaida pieteikumus 2024.gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam

Noturīga interese ir par jaunvārdu darināšanu, norādīja akcijas rīkotāji. Lielākā daļa iesūtījumu ir no publiskajā telpā lasītiem vai dzirdētiem tekstiem, piemēram, reklāmas vai sociālajiem tīkliem. Izcili jaunvārdu darinātāji tāpat esot bērni. Tiek sagaidīts, ka gada vārds ne vien rāda, kas īpašs noticis 2024.gadā, bet arī iekļaujas latviešu valodā.

«Gada nevārds» lielākoties saistās ar to, ko iedzīvotāji negrib dzirdēt un lietot, piemēram, «masīvs» vārda «plašs» vietā, «izlejamais alus» «lejamā alus» vietā, «valstspilsēta», «lokācija», pārspīlēts vārda «situācija» un vārdu savienojuma «cieņpilns dialogs» lietojums un citi.

Līdzīgi kā citus gadus, daļa sabiedrības ir neapmierināta ar anglicismiem latviešu valodā, piemēram, «[vasaras] dīls», «autlets», «restarts [lasīšanai]», «bibliomāts» un citiem, novērojuši akcijas rīkotāji.

Savukārt nominācijā «Gada spārnotais teiciens» tiek gaidīti spilgti vai dīvaini teicieni, «kas aizgājuši tautās». Piemēram, pamanīti Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teicieni «Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?» un «Labāk smelt izlietu ūdeni, nevis staigāt ap spaini un neuzzināt, kas tur iekšā», kā arī Saeimas deputāta Jāņa Reira (JV) paredzējums par valsts budžeta pieņemšanu «Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti».

Tiek gaidīti pieteikumi arī nesen ieviestajā kategorijā «Gada savārstījums», kas ir dīvaini vārdu virknējumi, kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.

Piemēram, ziņās un komentāros esot atrasti tādi savārstījumi kā «Partijas ģenerālsekretāre rūpējas par biedru labbūtību partijas ekosistēmā», «Kurš vārds latviešu valodā tev «besī ārā»», kā arī kādā Izglītības un zinātnes ministrijas atbildē Saeimas deputātei rakstītais «Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts».

Pamanīta arī atziņa no gaismas festivāla «Staro Rīga»: «Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi.»

Pieteikumi tiek gaidīti līdz 17.janvārim. Akcijas rīkotāji aicina atcerēties, ka «aptaujā runa ir par latviešu valodu», nevis «par visu, kas patīk vai nepatīk Latvijā».

Aptauja noslēgsies ar preses konferenci RLB 27.janvārī, kad žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un dalīsies ar saviem secinājumiem par tendencēm mūsdienu latviešu valodā.