Franca Lehāra operete “Jautrā atraitne” – jaunās sezonas pirmā pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā

Radošajā komandā strādā arī diriģents Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Jūliuss Teodors Zemmelmans, kostīmu māksliniece Džesika Karge, horeogrāfe Mirjama Lifka un gaismu mākslinieks Andreass Franks.

Hannas Glavarī lomā Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva vai Laura Grecka, Danilo – šveiciešu baritons Aleksandrs Bešā un Rinalds Kandalincevs. Iestudējuma īpašais viesis ir aktieris Gundars Āboliņš, kurš iejutīsies Ņeguša lomā. Citās lomās – Evija Martinsone, Andris Ludvigs, Juris Ādamsons, Guntars Ruņģis, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Kalvis Kalniņš, Rihards Millers, Andris Kipļuks un citi. Mazākās, bet tieši operetes žanram raksturīgās lomās būs Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieki un mākslinieces

“Jautrā atraitne” ir viena no visu laiku populārākajām operetēm. Pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja Vīnē 1905. gadā, bet Latvijas Nacionālajā operā tā pirmo un līdz šim vienīgo reizi iestudēta 1933. gadā.

Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas. Divdesmit miljonus vērtais mantojums, ko Hanna saņēmusi pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves, padara viņu par iekārojamu līgavu franču kavalieru aprindās Parīzē. Ja vien Pontevedro vēstniekam, baronam Zetam izdotos bagātniecei atrast līgavaini no tautiešu vidus (un paturēt Hannas bagātības valstī), viņš glābtu valsti no maksātnespējas. Cerības tiek liktas uz šarmanto siržgrauzi grāfu Danilo. Lai arī viņu un Hannu saista kopīga romantiskā pagātne, grāfs baidās iegūt miljonu mednieka slavu, tāpēc nav gatavs atzīties savās jūtās. 

“Franca Lehāra “Jautrā atraitne”, tāpat kā Johana Štrausa meistardarbs “Sikspārnis”, iezīmē Vīnes operetes virsotni. Kaut daudzos aspektos tās būtiski atšķiras, abām ir bijusi privilēģija izskanēt labāko mākslinieku izpildījumā visos pasaules nozīmīgākajos operteātros. Savā cēlumā, elegancē un muzikālajās iedvesmās tās, manuprāt, neatpaliek no attiecīgā perioda dižākajām romantiskajām operām, tāpēc ir pelnījušas līdzvērtīgu atzinību,» stāsta jauniestudējuma muzikālais vadītājs Tomass Rēzners.

“Šis darbs ir viena no muzikālā izklaides teātra pērlēm, kas vienlaikus skar daudzas sava laika (un arī mūsdienu) sabiedrībai jūtīgas tēmas. “Jautrā atraitne” kopš pirmuzveduma kļuva tik iemīļota, ka komponistu tā padarīja bagātu. Šai tēmai ir ne tikai galvenā loma darba sižetā. Līdz ar operetes milzīgajiem panākumiem tā rosināja Lehāru veikt arī dažus labojumus. Nauda un bagātība pretstatā mīlestībai un cilvēcīgumam. Mīlētāji tikai tad patiesi atrod viens otru, kad miljonu jautājums vairs nav šķērslis. Šī darba otra nozīmīgā tēma ir vīrieša un sievietes attiecības. Vai augstākās sabiedrības kungi drīkst laulāties ar trūcīgām dāmām? Vai sievietēm bez naudas, vēlmē piedzīvot sava sociālā stāvokļa uzlabošanos, jāpārdod sevi, apprecoties ar bagātniekiem? Un cik šaura ir līnija starp neatkarīgu, pašas noteiktu dzīvi – un sievietes atkarību no pielaulātā vīra?,” saka režisors Ūve Ēriks Laufenbergs. Viņa veidotajā iestudējumā operetes darbība norisināsies kādas apdraudētas valsts vēstniecībā. Apdraudējums ir tikai finansiāls, tomēr šīs vēstniecības zālēs lielā skaitā sastopami arī citu nāciju pārstāvji ar atšķirīgām interesēm.

Izrādē tiks dziedāts vāciski un runāts vairākās valodās, būs pieejami titri latviešu un angļu valodā.

Sarunas pirms pirmizrādēm par jauniestudējumu notiks 19. septembrī operas Jaunajā zālē. Nākamās izrādes 24. un 25. septembrī, kā arī 14. oktobrī.