FM: Šogad Latvijas IKP varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 «otrā viļņa» gadījumā — par 9%

Minētais makroekonomikas attīstības scenārijs būs par pamatu valsts budžetam 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023.gadam.

Bāzes scenārijā IKP kritums šogad salīdzināmās cenās prognozēts 7% apmērā, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē. Savukārt 2021.gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās un pieaugums 5,1% apmērā, kamēr 2022. un arī 2023.gadā IKP pieaugums lēsts 3,1% apmērā.

Vienlaikus FM atzīmē, ka vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020.gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023.gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26.jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus. 

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 7,6% no IKP, kas ir būtiski lielāks, nekā plānots likumā «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam», kad vēl nebija Covid-19 krīzes. Vienlaikus deficīts ir zemāks, salīdzinot ar pavasarī Stabilitātes programmā 2020.-2023.gadam prognozēto, uzlabojoties faktiskajai situācijai nodokļu ieņēmumu un izdevumu slimības pabalstiem izpildē.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija vidējā termiņā 2021.gadā prognozēts 3,9% apmērā no IKP, 2022.gadā — 2,8% apmērā no IKP, bet 2023.gadā — 1,7% apmērā no IKP. «Ņemot vērā prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apmēra pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 48% no IKP 2021.- 2022.gadā un 47% no IKP 2023.gadā,» norādīja FM.

Papildus bāzes scenārijam FM ir izstrādājusi arī Covid-19 ietekmes «otrā viļņa» scenāriju, ja īstenojas makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija negatīvie riski un koronavīrusa izplatības ierobežošana ieilgst vai tiek piedzīvots jauns spēcīgs slimības vilnis, kā rezultātā IKP un nodarbinātības rādītāju kritums būtu straujāks. 

Salīdzinot ar bāzes scenāriju, «otrā viļņa» scenārijs paredz straujāku IKP kritumu šogad, proti, 2020.gadā kritums ekonomikā lēsts 9% apmērā, kā arī prognozēta lēnāka ekonomikas atgūšanās turpmākajos gados. 2021.gadā IKP pieaugums šajā scenārijā prognozēts  2% apmērā, 2022.gadā — 4,6% apmērā, bet 2023.gadā 3,2% apmērā.

«Lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos un kopumā vispārējās valdības budžeta bilance 2021.gadā pasliktinātos līdz 6% no IKP, 2022.gadā — līdz 4,2% no IKP un 2023.gadā — līdz 2,9% no IKP,» informēja ministrijā.

Vienlaikus FM norādīja, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi izmaiņas arī valsts fiskālajā politikā. 2020.gadā tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu pandēmijas izsauktā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Tādējādi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz atkāpes no fiskālās disciplīnas nosacījumiem tikai 2020. un 2021.gadā. 

FM skaidroja, ka no 2022.gada atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam ir jāievēro tajā noteiktie strukturālā deficīta mērķi. 

Precīzi vispārējās valdības budžeta bilances mērķi tiks noteikti, iesniedzot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam Saeimā, un tiks balstīti uz pieņemtajiem lēmumiem izdevumu un ieņēmumu jomā.