FM: Rūpniecībā turpmākos notikumus ietekmēs energoresursu cenas un valdības lēmumi situācijas uzlabošanai

«2021.gada nogalē Latvijas rūpnieki stājušies pretī jauniem izaicinājumiem, kas sarežģītāku padarīs arī jauno 2022.gadu,» atzīmē ministrijā.

FM norāda, ka, neskatoties uz straujo energoresursu cenu pieaugumu, kas sadārdzina arī izejvielas, rūpniecībā 2021.gads aizvadīts ļoti pozitīvā zīmē, 2021.gada 11 mēnešos rūpniecības apmēriem pieaugot kopumā par 6,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2020.gadā. Taču pērn novembrī fiksētais rūpniecības apmēru pieaugums 1,1% apmērā salīdzinājumā ar 2020.gada novembri ir mazākais kāpums starp pagājušā gada mēnešiem.

Ministrijā atzīmē, ka 2021.gads kokrūpniecībai kopumā bija ļoti ienesīgs, taču gada nogalē ražošanas apmēri samazinājās. Tostarp kokrūpniecībā saražotie apmēri novembrī saruka par 10,2%, kas ir lielākais samazinājums kopš 2020.gada janvāra.

«Kokrūpniecībai ir augstākais īpatsvars starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, tādējādi spēcīgi ietekmējot kopējo apstrādes rūpniecības izaugsmi. Lielais samazinājums daļēji skaidrojams ar augsto 2020.gada bāzi, kad novembrī-decembrī tika sasniegti ražošanas rekordapmēri. Tikmēr mēbeļu ražošana turpina uzrādīt izaugsmi, 2021.gada novembrī apjomiem esot par 16,4% augstākiem nekā 2020.gada novembrī,» pauž ministrijā.

Tāpat FM pārstāvji norāda — kamēr pārtikas produktu ražošanā būtisku izmaiņu 2021.gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu nav, tikmēr dzērieni novembrī ražoti par 24,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Pieaugumu visa 2021.gada garumā, līdz novembrim, uzrādīja arī ķīmisko vielu un produktu ražošana, novembrī saražotajiem apmēriem palielinoties par 30%, ko veicināja pandēmijas periodam raksturīgais augstais dezinfekcijas līdzekļu un citu produktu noiets. Nozīmīgu pieaugumu veidoja arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (+13,8%), kā arī autobūve (+33,7%). Turpretī samazinājumi fiksēti metālu (-47,3%) un elektrisko iekārtu ražošanā (-6,5%).

«Latvijas rūpnieki ar bažām raugās uz jauno, 2022.gadu. Tās raisa gan straujais energoresursu sadārdzinājums, gan atsevišķu izejvielu trūkums visas pasaules tirgū,» norāda FM pārstāvji. 

Ministrijā arī atzīmē, ja 2020.gada decembrī elektroenerģijas cena biržā bija vidēji 45 eiro par megavatstundu (MWh), tad 2021.gada decembrī tā sasniedza 207 eiro par MWh, kas veido 4,6 reižu sadārdzinājumu, atsevišķās dienās vidējam rādītājam pārsniedzot 400 eiro par MWh, bet atsevišķās stundās brīžiem pārsniedzot arī 1000 eiro par MWh. 

«Būvmateriālu un kokmateriālu ražošana patērē lielu elektroenerģijas daudzumu, tādēļ būvmateriālu cenas pieaug visstraujāk, 2021.gada novembrī sasniedzot 18,1% sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2020.gada novembri. Taču būvmateriālu noiets turpmāk paredzams augstā līmenī, jo 2022.gads Latvijas būvniecības nozarē solās būt ļoti intensīvs, kur pieteikti projekti ar neierasti lielām būvniecības platībām,» min FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide 2021.gada novembrī saruka par 4,7% salīdzinājumā ar 2020.gada novembri, ko ietekmēja galvenokārt elektrostacijās saražoto elektroenerģijas apmēru samazinājums par 8,4%. Tostarp hidroelektrostaciju izlaide auga par 16%, bet koģenerācijas stacijas saražoja par 19,5% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. 2021.gada novembrī Latvijas importētās elektroenerģijas apmērs 2,4 reizes pārsniedza eksportētos apmērus.

«Turpmākos notikumus rūpniecībā ietekmēs situācija ar energoresursu cenām un iespējamie valdības lēmumi situācijas uzlabošanai. Pie jaunā Covid-19 omikrona paveida straujas izplatības scenārija, iespējams arī rūpniecības preču pieprasījuma samazinājums. Taču pašlaik pieprasījums pēc precēm joprojām ir augsts un ražotāju noskaņojums — pozitīvs,» atzīmē FM.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2021.gada 11 mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 6,4% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 7,5%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 5,9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē — par 0,9%.