FM: Nodokļu ieņēmumi šogad nerada papildu finansējumu jaunām vajadzībām

Atbilstoši FM jaunākajām prognozēm nodokļu ieņēmumi 2026. gadā pieaugs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti ap 16 miljardiem eiro, kas ir par 848,9 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2025. gadā un atbilst 2026. gada budžeta izstrādē prognozētajam.

FM uzsver, ka šis pieaugums jau ir plānots vidējā termiņa budžeta ietvara prognozē pasākumiem, un neliecina par papildu pieejamiem līdzekļiem jaunām prioritātēm.

Nodokļu ieņēmumu prognozes sagatavotas pie nemainīgas nodokļu politikas, balstoties uz 2026. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm, faktiskajiem nodokļu izpildes datiem gada sākumā un iepriekš pieņemtajiem normatīvu grozījumiem. FM skaidro, ka ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina stabila darba tirgus attīstība un mājsaimniecību patēriņš.

Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka prognozēs vēl nav ņemta vērā Tuvo Austrumu konflikta ietekme, kas var negatīvi ietekmēt gan ekonomikas attīstību, gan nodokļu ieņēmumus. FM izstrādātais alternatīvais scenārijs paredz par 120,2 miljoniem eiro mazākus nodokļu ieņēmumus nekā bāzes scenārijā.

Faktiskie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, taču tas vēl nesasniedz gadam plānoto pieaugumu, informē FM. Nodokļu ieņēmumu izpilde pret plānu veido 98,7%, kas nozīmē, ka iekasēts par 49,6 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Vienlaikus FM atgādina, ka jāņem vērā datu laika nobīde — aktuālie ieņēmumi vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Tāpat, pēc FM minētā, jāņem vērā, ka no 1. aprīļa samazinātās akcīzes nodokļa likmes ietekme tiek kompensēta ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, ko ietekmē degvielas cenu kāpums, līdz ar to iespējamā PVN ieņēmumu pārpilde nav uzskatāma par papildu pieejamu finansējumu.

Salīdzinot ar apstiprināto vidēja termiņa budžeta ietvaru, būtiski papildu resursi jaunu prioritāšu finansēšanai neveidojas, norāda FM. To apliecina arī valdībā apstiprinātais Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums, kurā norādīts, ka fiskālā situācija vidējā termiņā saglabāsies saspringta un budžeta deficīts vairākus gadus būs tuvu vai virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ņemot vērā augošos inflācijas riskus un ārējās vides nenoteiktību, vienreizējs nodokļu ieņēmumu pieaugums nav pamats plašiem papildu izdevumu pasākumiem, skaidro FM. Ministrijas vērtējumā šādi lēmumi var pastiprināt inflācijas spiedienu un samazināt valsts spēju reaģēt uz iespējamām krīzēm, tostarp energoresursu cenu svārstībām.

Vienlaikus jebkuri atbalsta pasākumi ir īstenojami, ievērojot Eiropas Savienības un nacionālos fiskālos noteikumus, uzsver FM. Tas nozīmē, ka jauni izdevumi vai nodokļu samazinājumi ir pieļaujami tikai ar skaidru finansējuma segumu. Fiskāli atbildīga pieeja paredz, ka pieejamie resursi tiek saglabāti neparedzētiem gadījumiem un mērķētiem risinājumiem, ja tie kļūst nepieciešami.

Savukārt partijas «Progresīvie» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs trešdien sociālajos tīklos pauda, ka PVN ieņēmumi aug, jo pirmajos divos mēnešos tie par 60 miljoniem eiro pārsniedz prognozes, kā arī martā un aprīlī turpinās augt. Šuvajevs uzskata, ka šie līdzekļi ir jāatgriež ekonomikā.

Pēc Šuvajeva skaidrotā, ir jānošķir īstermiņa un vidēja termiņa rīcības. Šuvajevs norāda, ka īstermiņa rīcībām jābūt terminētām un mērķtiecīgām, tāpēc «Progresīvie» atbalsta sabiedriskā transporta īslaicīgu cenu samazinājumu, un ir piedāvājuši risinājumu vilcienu pasažieriem. «Progresīvie» vērtēs risinājumu arī autobusu pasažieriem.

Ņemot vērā, ka aug bitumena cenas, Šuvajeva ieskatā ir jārod risinājumi autoceļu būvdarbu līgumiem, un nekavējoties jālemj par kompensāciju veidiem, lai novērstu projektu apturēšanu.

Šuvajevs norāda, ka izdevumi kāps arī publiskā sektora iestādēm, tāpēc valdībai jāsagatavo plāns noteiktu izdevumu daļējai kompensēšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai un citām iestādēm.