FM: Inflācija saglabāsies 7,5-8% līmenī visu šā gada pirmo pusgadu

Savukārt gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski mazināsies, prognozē FM.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt augstās energoresursu cenas. Patēriņa cenas 2022.gada janvārī palielinājās par 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales augstās inflācijas tendence.

FM atzīmē, ka salīdzinājumā ar pērnā gada decembri patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs. Tādējādi ir pārtraukta iepriekšējo 12 mēnešu tendence, kad patēriņa cenas nepārtraukti pieauga katru mēnesi, tomēr pagaidām nevar teikt, ka cenu līmenis stabilizējies un cenas vairs nekāps.

Pirmkārt, norāda FM, no šā gada 1.janvāra stājas spēkā valdības pieņemtie atbalsta pasākumi energoresursu cenu mazināšanai. Mājsaimniecībām tagad ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti, kuri mazinās elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas strauju cenu kāpumu. Atbalsta pasākumi būs spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un, beidzoties atbalsta periodam, minēto cenu pieauguma temps varētu atkal augt, prognozē FM. Turklāt elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas cenas noteiks arī gāzes cenu dinamika pasaules biržās, kur gāzes cena pašreiz saglabājas stabili augstā līmenī.

Otrkārt, straujš energoresursu cenu kāpums pērnā gada nogalē vēl nav pilnā apmērā atspoguļojies pārējo preču un pakalpojumu cenās, skaidro FM. Tā kā energoresursi ir būtiska ražošanas un loģistikas izmaksu komponente, kas ietekmē preču un pakalpojumu gala cenu, tad to otrreizējiem efektiem vēl būs ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām.

Šā gada janvārī degvielas cena bija par 26,3% augstāka nekā pērn, bet gāze sadārdzinājās par 65,3%. Siltumenerģija bija dārgāka par 25,2% un turpmākajos mēnešos pieaugums tikai palielināsies, jo pašvaldības siltumenerģijas piegādes uzņēmumi turpina palielināt tarifus. FM atzīmē, ka bez valsts atbalsta siltumenerģijas cenu kāpums būtu vēl straujāks.

Pērnā gada nogalē iezīmējas vēl viena negatīva tendence, kuru nevar nepamanīt Latvijas veikalos, un tas ir pārtikas cenu pieaugums, norāda FM. Ja pērnā gada janvārī pārtikai bija vērojama deflācija 0,5% apmērā, tad šā gada janvārī pārtika bija par 9,4% dārgāka. Cenu kāpums ir visiem pārtikas veidiem, bet straujāk palielinājās maizes, piena produktu, eļļas, dārzeņu un cukura cenas.

Pārtikas daļa mājsaimniecību patēriņa grozā veido gandrīz ceturto daļu, skaidro FM. Tādējādi, lai arī pārtikas cenu pieaugums nav tik straujš kā gāzei vai degvielai, tam ir būtiska ietekme gan uz vidējo inflāciju, gan arī uz iedzīvotāju pirktspēju. Pagājušajā gadā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni desmitgadē, ko ietekmēja slikta raža, preču piegādes traucējumi, augstas energoresursu cenas un straujš pieprasījuma kāpums. 2021.gadā pārtikas cenas Latvijā pieauga vien par 2,6%, bet šogad vidējais pārtikas cenu pieaugums varētu pārsniegt 5%, prognozē FM.