FM: «airBaltic» galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

FM norāda, ka nozīmīgs solis šajā virzienā jau sperts — 2025.gada sākumā panākta vienošanās ar «Lufthansa Group» kā stratēģisko investoru.

Tāpat FM skaidro, ka Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai institūcijai ir jānodrošina «airBaltic» stratēģiskā uzraudzība, ilgtspējīga izaugsme, finansiālā stabilitāte un investoru uzticības veidošana, lai nākotnē mazinātu valsts tiešu iesaisti uzņēmuma finansēšanā.

«Tas ir būtisks pienākums, lai uzņēmums attīstītos kā konkurētspējīgs tirgus dalībnieks un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiski svarīgu aktīvu,» uzsver FM.

Iepriekš «airBaltic» finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, «airBaltic» būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Viņš atzina, ka «airBaltic» 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, «airBaltic» plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem.

Jau ziņots, ka «airBaltic» šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī. Savukārt «airBaltic» koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, kamēr koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju «Lufthansa» par investīcijām «airBaltic» 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu «Lufthansa Group» saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc «airBaltic» IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO «Lufthansa Group» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa Group» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja («Bundeskartellamt») atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

«airBaltic» 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.