FKTK turpmāk vadīs Santa Purgaile

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret bija četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies. Par Purgailes iecelšanu FKTK vadībā balsoja koalīcijas partiju deputāti un četri Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret balsoja četri pie frakcijām nepiederošie deputāti — Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Didzis Šmits. Balsojumā atturējās «Saskaņas» frakcijas politiķi. Vēl pieci deputāti, tostarp viens koalīcijas deputāts, balsojumā nepiedalījās.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Deputāts Reinis Znotiņš (JKP) pauda, ka viņam ir zināms, ka konkursā uz FKTK vadītāja amatu bija pieteikušies arī cilvēki ar starptautisku pieredzi, kas radot jautājumus, vai tiešām konkursa rezultātā izvēlēts piemērotākais kandidāts. Znotiņš tāpat mudināja Purgaili strādāt attīstības virzienā.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) uzsvēra, ka Purgaile nāk no lielas bankas vadības, paužot, ka tas rada aizdomas par lēmumiem, kas varētu tikt pieņemti par labu bankai «Citadele». «Arī viņas radinieks pirms kāda laika strādājis citā bankā,» brīdināja deputāts, akcentējot, ka «Saskaņa» nevar uzņemties šādu atbildību, atbalstot Purgaili FKTK vadītājas amatā.

Arī opozīcijas deputāte Linda Liepiņa norādīja uz interešu konfliktu, kas varētu būt saskatāms Purgailes darbībā FKTK vadībā. «Es balsošu pret, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis,» teica Liepiņa, piebilstot, ka ir vairākas lietas, kas rada bažas.

«Neapstrīdēšu kandidātes profesionalitāti, bet ir šis interešu konflikts,» tāpat norādīja pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas komunikācijas konsultante Ilze Vītola aģentūrai LETA norādīja, ka finanšu sektora uzrauga izvēle notika profesionālā un kompetentā procesā. «Finanšu nozares asociācija turpinās konstruktīvu sadarbību ar finanšu sektora uzraugu, lai veicinātu finanšu sektora stabilu un ilgtspējīgu attīstību klientu, uzņēmumu un sabiedrības interesēs,» viņa sacīja.

Arī «SEB bankā» aģentūrai LETA atzīmēja, ka finanšu sektora uzrauga izvēle bija kompetentas komandas rokās, kur vērtēti arī uzrauga pienākumi un atbildība, tālākie darbi. «Mēs kā uzraugāmā iestāde vēlamies konstruktīvu dialogu uzraudzības pienākumu izpildei, atbalstām finanšu sektora sakārtošanos un atbilstību,» pauda bankā.

Savukārt «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons minēja, ka jaunieceltā FKTK vadītāja enerģiski ķersies pie neatliekamiem darbiem nozares konkurētspējas un regulējumu sakārtošanā.

Pēc viņa teiktā, Purgailes profesionalitāte un gadiem krātā pieredze ļaus ņemt vēra vietējā kapitāla banku ierosinājumus par kapitāla pietiekamības normatīvu noteikšanas metodoloģijas korekcijām, kas dos iespēju bankām aktīvāk attīstīt Latvijas uzņēmēju kreditēšanu.

«Latvijas banku sektors ir piedzīvojis nopietnu transformāciju un ir ļoti svarīgi, lai FKTK pieeja uzraudzības pasākumiem būtu uz riska analīzes balstīta un atbilstoša aktuālajām tirgus realitātēm,» teica Idelsons.

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, kurš piedalījās FKTK priekšsēdētāja pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām, aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā ir jārada konkurētspējīgu vidi Baltijas mērogā, lai pēc iespējas vairāk komersantu Baltijas centrālo biroju izvēlētos izvietot tieši Latvijā, tāpat konkurētspēja jāpalielina atskaitījumu ziņā.

Pēc viņa minētā, no jaunieceltās FKTK vadītājas apdrošinātāji sagaida arī vairāk skaidrojošu darbību, vairāk viedokļu, nevis formālu pieeju, kā arī būtu nepieciešams vairot kompetenci FKTK.

Purgaile kopš 2012.gada strādā bankā «Citadele». Sākotnēji viņa bija biznesa attīstības direktore, bet vēlāk — no 2017.gada — korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Purgaile ir arī bankas «Citadele» valdes locekle. Kopš 2017.gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Purgailes darbavieta bija «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012.gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam viņa vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi.

Purgaile ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņa apguvusi arī vadības prasmju programma Vallenbergas institūtā (Wallenberg Institute) Zviedrijā. Purgaile teicami pārvalda angļu un krievu valodu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš žurnālistiem pauda, ka Purgailes iecelšana FKTK vadītājas amatā noslēgs vienu no valdības pieteiktā finanšu sektora «kapitālā remonta» posmiem. «Protams, ne viss ir izdarīts, tomēr mums būs ne tikai jauns FKTK likums un jaunas pilnvaras, bet arī potenciāli jauna vadītāja, kura varētu pārņemt grožus un virzīties uz priekšu,» sacīja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka viņš pilnībā uzticas FKTK vadītāja amata atlases komisijai, līdz ar to premjers pauda uzticību arī iestādes vadītājas amatam virzītajai Purgailei.