FKTK: Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība pērn uzlabojās

«Aplūkojot 2019.gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs,» pauda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa arī norādīja, ka Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parādīja finanšu pratības nozīmi. «Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams,» piebilda Purgaile.

Tāpat FKTK vadītāja minēja, ka pēdējo gadu laikā mājsaimniecību finanšu labsajūta ir būtiski uzlabojusies. Noguldījumi stabili pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Palielinoties ienākumiem, nedaudz mazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas pastāvīgi plāno savu budžetu. Vienlaikus paaugstinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas daļu ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem. Vēl būtiskāk pieaudzis mājsaimniecību kopējo uzkrājumu apmērs, ko galvenokārt noteica pensiju sistēmas otrā līmeņa iemaksas un labie darbības rezultāti 2019.gadā.

FKTK atzīmēja, ka arī pensiju sistēmas trešajā līmenī iesaistīto personu skaits pieaudzis par gandrīz 21 tūkstoti, un iemaksu apmērs 2019.gadā palielinājies par teju septiņiem miljoniem.

Vienlaikus samazinājies mājsaimniecību problemātisko kredītu, kas kavēti ilgāk par 90 dienām, skaits un apmērs, tāpat arī nebanku kavēto kredītu skaits un apmērs.

Uzlabojusies sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, par ko liecina mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecība, kā arī kopējais iekšzemes klientu noguldījumu atlikums bankās, kas 2019.gadā palielinājies par miljardu eiro.

Pēc FKTK minētā, privātajos pensiju fondos pagājuša gada beigās līdzekļus krāja 324 829 dalībnieki (2018.gada beigās — 303 849), kā arī pērn noslēgti 

1208 jauni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumi.

Vienlaikus FKTK uzsvēra, ka attiecīgie secinājumi ir izdarīti par laika posmu līdz 2020.gada sākumam, tāpēc nav iekļauta Covid-19 radītās krīzes ietekme uz finanšu pratību un tās rādītājiem.