Fiskālās disciplīnas padome norāda uz vairākiem riskiem budžeta izstrādē nākamajiem gadiem

Kā norāda padome, FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021.gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas Banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021.gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par vienu procentpunktu lēnāku izaugsmi 2022.gadā.

«Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3% — 4% apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ padome aicina izstrādāt «pesimistisko scenāriju», kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,» pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viens no šādiem riskiem ir plānotās 60-70% vakcinācijas aptveres nesasniegšana līdz 2021.gada rudenim un iespējamā vakcīnu zemā efektivitāte Covid-19 vīrusa mutācijas gadījumā.

Padome arī norāda uz inflācijas straujāka kāpuma risku. Aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5% un tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņa cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%. Pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas, līdz ar to pārtikas produktu patēriņa cenas turpinās kāpt. Globāli ir traucētas izejmateriālu piegādes ķēdes, kas sadārdzina ražotāju izmaksas, pieaug arī izejmateriālu cenas, kā arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji cenšas kompensēt pandēmijas laikā piedzīvotos zaudējumus. 

Šo apstākļu kopums liek domāt, ka inflācija 2021.gadā var pieaugt straujāk nekā pašreizējā prognozē un pārsniegt 2021.gadā prognozēto 2% līmeni, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Attiecībā uz politiskajiem riskiem padome norāda uz vēlēšanu tuvošanos un šādiem periodiem raksturīgiem populistiskiem valsts finansējuma piešķiršanas lēmumiem, kas pasliktina fiskālos rādītājus. Padome atzīmē arī fiskālos riskus saistībā ar budžeta deficīta kāpumu, kura kompensēšana gulsies uz nākamās valdības un nodokļu maksātāju pleciem, kas potenciāli varētu kļūt par politikās nestabilitātes faktoru.

Kā norāda padome, Stabilitātes programmā 2021.gadam prognozētais deficīta apmērs ir 9,3%, 2,8% un 0,5% no IKP attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gadiem. Tomēr, pieaugot valsts uzņemto sociālo saistību apmēram, piemēram, valsts ģimenes pabalsta apmēra pieaugums, un joprojām esot spēkā ES Stabilitātes un ilgtspējas pakta izņēmuma klauzulai, kas dalībvalstīm ļauj palielināt budžeta deficītu, pastāv risks, ka deficīta apmēri 2021. un 2022.gadā būs lielāki. Latvijas Bankas eksperti jau palielinājuši iespējamo budžeta deficīta prognozi 2021.gadam līdz 9,9% no IKP.

Padome arī uzsver ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju aizkavētas apgūšanas risku, īpaši uz publisko iepirkumu likumdošanas izmaiņu fona un citu administratīvo procedūru sabremzēšanās fona.

Jau ziņots, ka FM paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2021.gadam no februārī prognozētajiem 3% līdz 3,7%, bet 2022.gadam — no 4,5% līdz 5%, liecina FM izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021.-2024.gadam, kas būs pamatā vispārējās valdības budžetam nākamajā gadā un vidējā termiņā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka straujāku ekonomikas izaugsmi noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana Latvijā, veiksmīga Covid-19 krīzes pārvarēšana gan pasaulē, gan galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, valsts atbalsta pasākumi 2021.gadā un pieaugošais Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apmērs.

FM ekonomikas izaugsmes prognoze balstās uz pieņēmumu, ka līdz šā gada rudenim tiek sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis, lai izvairītos no Covid-19 trešā viļņa, un netiek atjaunoti ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai.

Pēc ministrijā skaidrotā, ekonomikas izaugsmes pamatā šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas gada otrajā pusē strauji atjaunosies, gadā kopumā palielinoties par 6,3%. Straujš patēriņa pieaugums gaidāms arī 2022.gadā. Savukārt investīciju apmērs šogad varētu augt par 4,1%, bet nākamgad — par 8,5%.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes prognožu pārskatīšanu FM ir mainījusi arī inflācijas, bezdarba un darba samaksas prognozes.

Inflācijas prognoze 2021.gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem — līdz 2%, bet 2022.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta par 0,4 procentpunktiem — līdz 2,4%.

FM norādīja, ka straujāku patēriņa cenu pieaugumu Latvijā nosaka galvenokārt izejvielu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē. Tāpat patēriņa cenu izmaiņas Latvijā ietekmēs izaugsmes paātrināšanās ekonomikā un pakalpojumu cenu pieaugums.

Saskaņā ar vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016.gada 8.februārī, Fiskālās disciplīnas padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2022. — 2024.gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2021.gada oktobrī. Prognožu apstiprināšanas procedūras laikā padomei tika iesniegti detalizēti FM prognožu dati, tajā skaitā IKP struktūra un atsevišķu IKP komponenšu attīstības scenāriji.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas «Citadele» ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.