Ministrs sacīja, ka valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.
Ja Latvijai būs būtiski jāpalielina ārējās un iekšējās aizsardzības izdevumi, tad ir vēl viena neliela rezerve — PVN celšana par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties, pauda Ašeradens.
Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas.
«Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram,» pauda finanšu ministrs.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajā tīklā «Facebook» raksta, ka ļoti labi izprot iedzīvotājus, kuri reaģē uz jebkurām potenciālām izmaiņām, kas var ietekmēt viņu ienākumus vai palielina izdevumus. Siliņa no finanšu ministra sagaida budžetu, kas netiek veidots uz cilvēku rēķina, un nepasliktina iedzīvotāju ekonomisko situāciju.
«Ne valdības, ne koalīcijas līmenī nav bijusi pat diskusija par nodokļu darba grupas rezultātu, kas vēl nav tapis. Attiecīgi jebkuras spekulācijas par specifiskām izmaiņām ir nepamatotas,» raksta Siliņa.
Nodokļu darba grupas ziņojumu Siliņa vērtēšot kā kopumu, īpaši pievēršot uzmanību tam, vai piedāvātās izmaiņas stimulē ekonomisko aktivitāti, vienkāršo nodokļu nomaksu un ir samērīgas.
Patlaban PVN pamatlikme Latvijā ir 21%.
Parlamentā nepārstāvētā partija «Latvijas attīstībai» (LA) uzskata, ka šiem izteikumiem pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām sekošot paziņojumi par nodokļu celšanu, jo «esošā valdība bezdarbības rezultātā ir nonākusi situācijā, kur nodokļu ieņēmumu plāns, lai arī sākotnēji tika izstrādāts ļoti piesardzīgi, nepildās, un arī ekonomika neuzrāda izaugsmes pazīmes».
Partijas skatījumā, esot skaidrs, ka valdība vairs nedrīkstēs veidot budžetu ar tik lielu budžeta deficītu, kāds tas ir 2024.gadā. Situācijā, kad tēriņi tik ļoti pārsniedz ieņēmumus, LA ieskatā, iespējas ir tikai divas — samazināt izdevumus vai celt nodokļus.
LA līdzpriekšēdētājs Juris Pūce spriež, ka «Vienotības», «Progresīvo» un Zaļo un zemnieku savienības koalīcija nespēšot nopietni pieķerties izdevumu samazinašanai. «Drīzāk Latvijas sabiedrībai jāapzinās, ka visi esošās valdības solījumi pensionāriem, skolotājiem, mediķiem, policistiem un karavīriem celt algas un pensijas ir jāuztver tikai kā priekšvēlēšanu mirāža. Naudas tam, visticamāk, nebūs,» klāsta Pūce.
Pēc politiskā spēka vārdiem, papildus nepieciešami ir simtiem miljoni eiro, tātad ļoti ticamas esot runas, ka plānots «nopietni paaugstināt pievienotās vērtības nodokli». Ekonomika šādos apstākļos turpināšot stagnēt, pārmet LA.
LA politiķi spekulē, ka izskanējušais par PVN celšanu par vienu procentpunktu, visticamāk, esot apzināts paziņojums, «lai tautai nebūtu tik liels pārsteigums, ja reālais palielinājums būtu vismaz divas reizes lielāks». Tā tas šobrīd jau esot ierakstīts valdības izstrādātajos finanšu aprēķinos, paziņojumā apgalvo partija.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.