Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija apņēmušās taupīt ar administratīvo izdevumu mazināšanu

FM valsts sekretāre Baiba Bāne komisijas sēdē runājot par resora budžetu 2026. gadam, uzsvēra virkni strukturālu un finansiālu izmaiņu, kas vērstas uz efektivitāti, ilgtspēju un valsts attīstību. Budžeta plānošana balstīta uz līdzsvarota vispārējās valdības budžeta principu, kas nodrošina valsts parāda ilgtspējīgu pārvaldību un stabilus ieņēmumus, veicinot konkurētspējīgu nodokļu politiku. Tiek uzsvērta mērķtiecīga Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārējo finanšu resursu piesaiste, kā arī investīciju progresa uzraudzība.

Lielākā daļa FM resora izdevumu — 91% — ir saistīti ar valsts saistību izpildi, kur jau tiek piemērots «nulles budžeta» princips. Iepriekšējos gados pārskatīti izdevumi 114 miljonu eiro apmērā, bet 2026. gadā plānots samazināt finansējumu par 23 miljoniem eiro, tostarp novirzot līdzekļus drošības prioritātēm. Būtiskākie izdevumi paredzēti procentu maksājumiem un iemaksām ES budžetā, kas pieaug, kamēr pārējie izdevumi samazinās.

Resora izdevumi kopumā samazināti par vairāk nekā 17 miljoniem eiro jeb 8,64%, iesaistot visas FM padotības iestādes. Samazinājumi skar atlīdzības izdevumus, IKT attīstību, Nodokļu un muitas policijas darbību, telpu apsaimniekošanu, licenču iegādi, autoparku, kā arī dažādus administratīvos izdevumus. Tiek plānots samazināt amata vietu skaitu par 14,4% līdz 2028. gadam, kas nozīmē 645 vietu likvidēšanu. Lielākās izmaiņas skar Valsts ieņēmumu dienestu, kur samazinātas 850 amata vietas, daļa no tām pārdalītas uz Iekšlietu ministriju. Vienlaikus Valsts kasei palielināts vietu skaits saistībā ar grāmatvedības funkciju centralizāciju.

Ministrija paredzējusi biroju telpu platību samazināšanu par 30% līdz 2026. gadam, kā arī administratīvo izdevumu samazinājumu centrālajā aparātā par 9,2%. Grāmatvedības centralizācijas reforma turpināsies, un līdz 2027. gadam plānots, ka 80% iestāžu grāmatvedība būs apvienota vienotā pakalpojumu centrā, kas jau šobrīd ļauj samazināt grāmatvežu skaitu par 27%.

Tiek plānoti arī nākamie soļi procesu efektivizācijai — organizatoriskās struktūras optimizācija, datu analītikas uzlabošana, birokrātijas mazināšana, e-pakalpojumu attīstība un mākslīgā intelekta ieviešana. Publisko iepirkumu sistēmā paredzēta IT rīku apvienošana, kas uzlabos iepirkumu procesu visām iesaistītajām pusēm. Turpinās arī uz rezultātu vērsta budžeta ieviešana, lai uzlabotu sasaisti starp izdevumiem un politikas mērķiem, kā arī samazinātu administratīvo slogu iestādēm.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) sēdes laikā minēja, ka būtu nepieciešams domāt par to, kā valsts kapitālsabiedrībās tiek strādāts ar, piemēram, rebrendinga jautājumiem. Viņš aicināja domāt, vai laikā, kad nepieciešams veikt taupības pasākumus, tas tiešām būtu jādara.

Tāpat Butāns aicināja pievērst uzmanību tam, kādi autoparki tiek izmantoti valsts kapitālsabiedrībās, jo nereti to uzturēšana ir visai dārga un, iespējams, šajā pozīcijā izdevumus var mazināt.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) budžets fokusēts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanu, investīciju piesaisti un eksporta attīstību. Vienlaikus paredzēts uzlabot dzīves kvalitāti, veicinot drošu un labvēlīgu vidi, kā arī stiprināt konkurences politiku, teikts ministrijas prezentācijā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināts finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet palielinās ES fondu īstenošanas daļa. Budžetā paredzēti ieguldījumi inovācijās, jaunuzņēmumu attīstībā, elektroenerģijas lietotāju atbalstā un atkrastes vēja enerģijas projektā «Elwind». Tiek reorganizētas vairākas programmas, apvienojot vai likvidējot apakšprogrammas, lai optimizētu resursu izmantošanu, norādīja EM pārstāvji.

EM nākamgad apņēmusies palielināt investīcijas, eksportu, nodarbinātību un produktivitāti, kā arī uzlabot mājokļu pieejamību un energoefektivitāti. Tāpat ministrija apņēmusies mazināt administratīvos izdevumus, tostarp atlīdzībai, telpu uzturēšanai un starptautiskajai sadarbībai. Plānots pārcelt vairākas iestādes uz Talejas ielu, atsavinot esošās ēkas, kas radīs papildu ieņēmumus budžetā.

Iepriekš komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA teica, ka budžeta izskatīšanas procesā deputātiem rodas jautājumi, kas liecina par nepieciešamību skaidrāk definēt mērķus un to sasniegšanai paredzēto finansējumu. Viņa norādīja, ka izpratne par šo sasaisti nav viennozīmīga, īpaši IZM gadījumā, kur bija grūtāk saprast, vai ir skaidri formulēts sasniedzamais rezultāts.

Čakša uzsvēra, ka katrai ministrijai būtu skaidri jāformulē savi mērķi, un pieļāva, ka citās jomās varētu būt iespējami ietaupījumi. Viņas ieskatā viena no būtiskākajām jomām ir procesu sakārtošana. Budžeta komisijas vadītāja norādīja arī uz programmu pārklāšanos un nepieciešamību saprast, kuras lietas var īstenot nekavējoties, bet kurām nepieciešams ilgāks laiks.

Čakša atzina, ka šis ir tikai sākums, un pilnvērtīgai analīzei nepieciešams vairāk laika. Viņa pauda, ka šobrīd notiek sarunas ar ministrijām katru dienu, un nākamās nedēļas sākumā, kad tiks analizēti likumprojekti, būtu jāizveido kopskats, lai pēc pirmā lasījuma varētu izteikt priekšlikumus.

Viņa arī uzsvēra, ka šis process ir mācību iespēja gan ministrijām, gan deputātiem, lai saprastu, kuras lietas nepieciešams precizēt. Kā piemēru viņa minēja latviešu valodas apmācības procesu, kas jau sen ir izstrādāts, bet joprojām netiek īstenots.

Kā vēstīts, parlamentārieši ceturtdien, 16. oktobrī, skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Jau ziņots, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi — 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem — par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.