Finanšu ministram plāno piešķirt pilnvaras valsts kapitālsabiedrību fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei

Grozījumos likumā par budžetu un finanšu vadību paredzēts piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Patlaban valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka likumā par budžeta un finanšu vadību paredzētie valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas neatļauj Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļauj tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.

SM skaidro, ka rosinātie grozījumi, kas paredz valstij iespēju iegādāties valsts kontrolētu uzņēmumu emitētās obligācijas, būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgu. Šīs izmaiņas ļautu valstij aktīvāk iesaistīties kā investoram ne tikai finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos uzņēmumos. 

Veicot fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar privātajiem investoriem uzņēmumos, kas atrodas valsts izšķirošā ietekmē, valsts var veicināt pievilcīgāku un konkurētspējīgāku ieguldījumu vidi, informē SM. Šāda pieeja ne tikai stabilizētu un stiprinātu šos uzņēmumus, bet arī radītu pozitīvu vidi Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ļaujot valstij uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā pārējiem investoriem iegādāties fiksēto ienākumu vērtspapīrus.

Piedāvātā likumprojekta redakcija precizē likumā noteiktās finanšu ministra pilnvaras, izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, vērtspapīru iegādei, ja tas ir veikts ilgtermiņa stabilizācijas rezerves realizācijai.

Faktiski tiek precizēts likuma tvērums, nosakot, ka valsts var veikt darījumus valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību jaunemitējamo fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādei ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem SM ir iesniegusi Ministru kabinetā arī informatīvo ziņojumu «Par «Air Baltic Corporation» obligāciju refinansēšanas procesa gaitu». Šim ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss un tas nav publiski pieejams.

Jau ziņots, ka 2024.gada jūlijā beidzas Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklē ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

«Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu,» skaidrots aviokompānijas 2023.gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka «airBaltic» ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

«airBaltic» auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.