Finansējumu Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai meklēs Eiropas fondos

Premjere atzīmēja, ka primāri problēmas ar finansējumu radušās, jo viena būvniecības kompānija neesot izdarījusi savus darbus laikā un valdībai bija jārisina RAKUS un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) problēmas kopīgi.

Siliņa pauda, ka valdība atradusi finansējumu, lai pabeigtu Latvijas Infektoloģijas centru, kā arī premjerei esot svarīgi atrast finansējumu LOC, kas esot arī viņas uzstādījums veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV).

Ministru prezidente atzīmēja, ka onkoloģijas pacienti ir pelnījuši labas telpas, un valdība šo finansējumu meklēs. «Vai mums tam ir nauda budžetā? Nē, nav. Mums tam būs jāmeklē Eiropas fonda finansējums, mēs to pielēmām, ka mēs šos līdzekļus meklēsim, valdības sēdē izskatot šo jautājumu,» klāstīja Siliņa.

Reizē viņa noradīja, ka finansējums esot «ārkārtīgi liels» — vairāk nekā simtiem miljonu kopā, un šādu finansējumu var rast, tikai meklējot pa daļām.

«Tā kā esam spējuši elastīgi pieiet kohēzijas politikai, vakar arī tiekoties ar Eiropas komisāra Fito kungu [..], esam vienojušies, ka Latvijai iespēja elastīgi piemērot Eiropas fondu līdzekļus, un mēs šo iespēju arī izmantosim,» sacīja Siliņa.

Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.

RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas «virpināt sazvērestības teorijas», tomēr viņu dara aizdomīgu «labprātīgā vienošanās» par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.

Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi «sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses». Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.

Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.

Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.

RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi — Valts Ābols un Jolanta Roze. Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi — Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.