Farmācijas nozare cenšas panākt valdības pieņemtās zāļu cenu reformas atcelšanu

Aptieku biedrības pārstāve Aiga Zariņa sēdē norādīja, ka apstiprinātais modelis biedrības dalībniekus neapmierina, jo ienākumi samazināšoties un finanšu situācija pasliktināsies, individuālajām aptiekām līdz šim izdzīvojot ar lieltirgotavu palīdzību un atlaidēm. Aptieku skaits varētu samazināsies uz individuālo aptieku rēķina laukos, uzsvēra Zariņa, paužot arī bažas par zāļu pieejamību. 

Vaicāta, vai filiāles varētu vērties ciet vai tās tiks pārdotas kādai no ķēdes aptiekām, biedrības pārstāve teica, ka mazās aptiekas visbiežāk ir farmaceitu sociāls projekts, kas nenes peļņu un nav ekonomiski pamatotas, tāpēc tādas filiāles neesot iespējams pārdot. 

Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere sacīja, ka līdz 2026.gada februārim ministrijai ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par to, kā jaunais cenu izcenojuma modelis strādā.

»Arī šobrīd, ja skatāmies uz to, kā aptiekas attīstās — mazāk apdzīvotās vietās aptieku filiāles ik pa laikam veras ciet.  Nevienā valstī neesam redzējuši piemēru, ka valstij būtu uzdevums visos mazajos miestos nodrošināt aptiekas pieejamību,» izteicās VM pārstāve, piebilstot, ka šim jautājumam ir citi rinsinājumi.

Tikmēr Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena pauda uzskatu, ka ar jauno modeli netiks sasniegts VM mērķis samazināt zāļu cenas. Nozares pārstāves ieskatā, neregulējot zāļu ražotāju cenas, cenu līmenis nekritīsies, jo ražotājs var brīvi manipulēt ar cenām.

»Pirms sākam eksperimentēt un tad sešus mēnešus gaidām, cik no mums bankrotēs, varbūt tagad varam pajautāt banku ekspertiem, kāda ir individuālo aptieku finansiālā situācija,» izteicās Čulkstena, paužot, ka situācija ir bēdīga un tikai pasliktināšoties. 

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) pauda, ka jūt līdzi nozarei, bet deputātiem vajag reālus aprēķinus. VM Farmācijas departamenta direktore piebilda — nozares iesniegtie aprēķini liecina, ka aptiekas ir atkarīgas no lieltirgotavām.

Savukārt deputāte Ingūna Circene (JV) sacīja, ka komisijas sēdē pusotru stundu runāts nevis par zālēm, bet sociālo funkciju nodrošināšanu Latvijā.

Somijā ir 16 aptiekas uz 100 000 iedzīvotājiem, norādīja deputāte, vaicājot, vai mums vajag 800 aptiekas, ja Somijā ir 300. 

Latvijā 500 aptiekas, vairāk nekā puse, ir sociālo funkciju veikšanai, teica Circene, prātojot, vai vajag šādā vietā farmaceitam maksāt algu, nodokļus, uzturēt neefektīvu ēku. «Ja sarēķinātu izdevumus, paņemtu to procentu nost, atlikušajiem peļņa būs pilnīgi pietiekama, jo zāļu apjoms, recepšu skaits, ienākumi nemainīsies, toties samazināsies ļoti liela izdevuma daļa,» uzskata bijusī veselības ministre.

Tikmēr deputāte Līga Kozlovska (ZZS) uzskata, ka ir ļoti labi, ka ir sāktas sarunas par pievienotā vērtības nodokļa samazināšanu zālēm.

LETA jau ziņoja, ka pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība 16.jūlijā apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Valdība arī vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

VM norāda, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi 12 mēnešos.